Tomēr šis likumdevēju lēmums nav saistošs premjerministra Deivida Kemerona valdībai un neietekmēs valsts ārpolitikas kursu.
Oktobra sākumā Zviedrijas jaunā centriski kreisā valdība paziņoja par plāniem atzīt Palestīnas valsti, solot kļūt par pirmo Eiropas lielo valstu vidū, kas sper šādu soli. Saistībā ar šo paziņojumu Izraēlas Ārlietu ministrija izsaukusi Zviedrijas vēstnieku, lai izteiktu viņam protestu. Arī pēc britu balsojuma Izraēla paziņojusi, ka šādi vienpusēji soļi tikai saasina situāciju.
ANO Ģenerālā asambleja pirms diviem gadiem atzina Palestīnu "de facto", bet nedz Eiropas Savienība, nedz lielākā daļa tās dalībvalstu to vēl nav izdarījušas, izņemot Ungāriju, Poliju un Slovākiju, kuras palestīniešu valstiskumu atbalstījušas vēl pirms iestāšanās blokā. Latvija balsojumā ANO pirms diviem gadiem atturējās, bet tagad Ārlietu ministrija norāda, ka Palestīnas jautājums pagaidām nav dienaskārtībā.
2012.gada 29.novembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīta Palestīnas statusa paaugstināšana šajā organizācijā līdz ANO novērotājvalsts statusam. Pirms šī balsojuma Palestīna ANO nebija atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai bija piešķirts novērotāja statuss.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un vēlāk to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi, kuru palestīnieši iecerējuši par savas jaunveidojamās valsts galvaspilsētu. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
