Karalienes nosaukta, Terēza Meja apņēmīgi veido jaunā Lielbritānijas ministru kabineta sastāvu. Nominācijas sekoja viena pēc otras. Tomēr patiesībā nav garantijas, ka tieši Terēza Meja arī turpmāk saimniekos Daungingstrītā 10. Britu Konservatīvo partija jeb toriji ir bēdīgi slaveni ar savu spēju izsūtīt uz noraidīto soliņa līderus, kas zaudējuši uzticību.
To, kurš galu galā izrādīsies britu valdības vadītājs un vadīs šķiršanās sarunas ar Briseli, gaida abās Atlantijas okeāna pusēs. Un žurnālisti to vaicā katram, kas tiek nominēts jaunajam Mejas kabinetam.
Vides, pārtikas un lauku attīstības ministrs Maikls Gous, jautāts, cik ilgi Terēza Meja noturēsies, saka: “Gaidu iespēju sākt darbu kā vides ministrs un strādāt komandā, kuru apvieno Terēza. Manuprāt, viņa šobrīd veic fantastisku darbu.”
Lielbritānijas iekšlietu ministre Ambera Ruda, jautāta, vai Meja noturēsies premjerministra amatā, atbild: “Esmu pārliecināta, ka Terēza Meja turpinās darbu kā lieliska premjerministre.”
Lielbritānijā valdības vadītājs ir tās partijas līderis, kurai ir parlamenta vairākums. Mainoties konservatīvo partijas līderim, mainītos arī valdības vadītājs. To, kurš vada partiju, nosaka balsojums. Iepriekš tāds notika pērn. Toreiz, konkurencē ar odiozo Borisu Džonsonu, uzvaru guva Meja. Šoreiz uzvarēt varētu tieši Boriss Džonsons, kurš arī jaunajā Mejas kabinetā nominēts ārlietu ministra amatam.
Neskaitot Džonsonu, ir vēl vairāki potenciālie pretendenti partijas līdera un attiecīgi arī premjerministra amatam, tomēr pagaidām viņi visi kā viens publiski pauž atbalstu Terēzas Mejas valdībai.
Tiesa, britu politiskā vēsture pazīstama ar gadījumiem, kad publiski paustais nav traucējis pārsteigt ar gluži pretēju rīcību aizkulisēs.
Atliek tradicionālo karalienes uzrunu
Britu valdības krīzes dēļ par vairākām dienām atlikta tradicionālā Lielbritānijas karalienes Elizabetes uzruna.
Karalienes Elizabetes uzruna būtu simbolisks, tradicionāls pasākums, kura laikā viņa nolasītu jaunizveidotās valdības programmu, kuru izvērtē pirmajā parlamenta sesijā. Taču šis notikums, kas bija paredzēts nākamajā pirmdienā tagad uz laiku ir atlikts, jo nav skaidrs, kā izkārtosies politiskās kārtis, kamēr Konservatīvā partija pūlas izveidot vairākuma koalīciju, negūstot vēlamo rezultātu nupat aizvadītajās vēlēšanās.
Sarunas ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju, kas jau raisījis milzu satraukumu Īrijas Republikā, turpinās.
Taču raidorganizācija BBC atklājusi, ka karalienes uzrunas novēlošanai varētu būt vēl viens un gauži praktisks iemesls. Tradicionāli tā būtu jāraksta uz kazādas pergamenta, taču rakstītajam ir vismaz pāris dienu jāžūst, līdz ar to līdz nākamajai pirmdienai visu iecerēto varētu arī nepagūt.
Satraukums arī Briselē
Par nepagūšanu uztraucas arī Brisele. Te pulkstenī skatās Eiropas Savienības institūciju nozīmētie sarunveži Lielbritānijas aiziešanai no bloka. Šim procesam, kopš briti martā iesniedza oficiālo pieteikumu, ir atvēlēti divi gadi, un līdz ar ārkārtas vēlēšanām jau vairāk mēneši ir zaudēti. Bija plānots, ka izstāšanās sarunas oficiāli sāks 19. jūnijā, taču līdz ar neskaidrību par britu varas sastāvu, arī Brisele ir spiesta nogaidīt.
Pirmdien Eiropas Savienības sarunvedis Mišels Barņē ir ticies ar britu pārstāvi Oliveru Robinsu, kurš ir iesaistīts izstāšanās sarunu norisē. Abi ir izrunājuši tālākās darbības, taču pagaidām nekādu konkrētu lēmumu nav.
„Mēs esam pilnībā gatavi sākt,” medijiem Briselē pavēstīja Eiropas Komisijas pārstāvi Aleksands Vinteršteins, norādot, ka Barņē un Robinsa tikšanās vairāk ir bijušas sarunas par sarunām.
Arī Briselei Lielbritānijas politiskā krīze nebūt nav izdevīga, jo tas sarežģī sarunu procesu un vieš neskaidrību, lai arī, vismaz pagaidām, ieliek lielākas iespējas kārtis rokās, ka spēcīgāka pozīcija ir Eiropas Savienības institūcijām, jo iepriekš premjerministre Terēza Meja draudēja, ka izstāšanās sarunās būs ļoti stingra, lai izcīnītu Apvienotajai Karalistei visizdevīgākos nosacījumus.
Tomēr politiskās peripetijas Londonā, šķiet, atgriezušas pārliecību gan Briselē, gan arī Berlīnē.
“Mēs centīsimies aizstāvēt 27 dalībvalstu intereses. Lielbritānija aizstāvēs savas intereses. Vienlaikus mēs vēlamies paust, ka gribam arī turpmāk būt labi Lielbritānijas partneri. Lielbritānija ir Eiropas daļa pat, ja tā nākotnē nebūs Eiropas Savienības daļa,” norādīja Vācijas kancleres Angela Merkele.
Jau ziņots, ka kopš Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurās valdošā Konservatīvā partija zaudēja parlamentāro vairākumu un jaunas koalīcijas valdības veidošanai bija nepieciešams piesaistīt Demokrātisko unionistu partiju, vadošie Konservatīvās partijas politiķi sāka meklēt neveiksmju vaininiekus.
No vienas puses, visbiežāk tiek vainota tieši pati premjerministre Terēza Meja, kura izsludināja pirmstermiņa balsojumu. Šāda balsojuma izsludināšana bija skaidrojama ar pārliecību par spēju nostiprināt Konservatīvās partijas pozīcijas. Taču ievērojamas izmaiņas šajā scenārijā ir ieviesuši terora akti, kuri aktualizējuši premjerministres Terēzes Mejas ierosinātos budžeta samazinājumu drošībai laikā, kad Meja pildīja iekšlietu ministres pienākumus.
10.jūnijā savus amatus pametuši divi Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas padomnieki. Niks Timotijs un Fiona Hilla strādāja pie Konservatīvās partijas programmas izstrādes un abi tik vainoti pie tā, ka toriji ir zaudējuši savu vairākumu parlamentā.
