Opozīcijas – leiboristu partijas biedrs - vēsturnieks un akadēmiķis Kenets Morgans kopš 2000. gada ir Lielbritānijas parlamenta Lordu palātas biedrs.
„Esmu drošs, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis uzmanīgi seko Krievijā notiekošajam. Prezidents Putins ir visai neparedzams cilvēks. Kopumā viņš ir bijis piesardzīgs, bet ir darījis arī visai pārsteidzošas lietas, piemēram, Gruzijā pirms dažiem gadiem. Es ceru, ka Eiropas sabiedrība būs izpalīdzīga, ja nu sāksies problēmas,” saka Morgans.
Krievijas intervenci Krimā šobrīd visskarbāk kritizē ASV, bet Lielbritānija tradicionāli ir amerikāņu tuvākā sabiedrotā Eiropā. Tomēr ir arī citi faktori, kas liek britu politiķiem būt piesardzīgiem savā retorikā:
„Protams, Lielbritānijā ļoti labi apzinās, ka ne tikai nekustamo īpašumu, bet arī vērtspapīru tirgū ir liela krievu investīciju klātbūtne. Tāpat arī citur. Piemēram, krieviem pieder futbola klubi Anglijā. Tādēļ jelkādi mēģinājumi šo situāciju destabilizēt vai ievainot Lielbritānijā būtu ļoti biedējoši.”
Morgans uzskata, ka Lielbritānija līdz zināmai robežai sekos Eiropas Savienības kopējiem lēmumiem par sankcijām, tomēr pilnībā savu ārpolitiku Eiropai nepakļaus.
„Sabiedrībā valdošais noskaņojums jau kopš iebrukuma Irākā ir ļoti stipri nosvēries pret riskantu rīcību ārpolitikā. Es nedomāju, ka tagad tas varētu mainīties. Lielbritānija vēlas savienot laba un uzticama Eiropiešu partnera statusu, bet ar piesardzīgu ārpolitiku. It īpaši, kad tā skar britu intereses, kas šobrīd primāri ir ekonomiskā izaugsme. Te ļoti liels uzsvars likts uz Lielbritānijas finanšu sektoru,” klāsta Morgans.
Ja konfliktu izdotos lokalizēt tikai Krimā un tas neskartu Ukrainas austrumu daļu, tad nebūtu pamata nopietnai militārai konfrontācijai. Tomēr par to, vai tas izdosies, Kenets Morgans nejūtas drošs.
