Vizītē Latvijā piektdien ieradās Lielbritānijas aizsardzības ministrs Filips Hamonds. Kopā ar Latvijas kolēģi Arti Pabriku abi ar helikopteru atlidoja no Viļņas pēc Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālās sanāksmes. Ierodoties Valgundes pagastā netālu no Jelgavas, kur tikās ar jaunsargiem, Hamonds Latvijas Radio norādīja, ka situācija Sīrijā ir jāaplūko no diviem aspektiem.
Pirmais ir pilsoņu karš, ko var atrisināt tikai ar politisku dialogu. Otrs - ķīmisko ieroču uzbrukumus 21.augustā.
Tāpat kā ASV un Francija, Lielbritānija vaino Bašara al Asada režīmu, un Hamonds uzskata, ka tam ir jādod „spēcīga atbilde”. Tas nepieciešams, lai novērstu līdzīgu uzbrukumu atkārtošanos.
Viņš piebilda, ka „diemžēl Lielbritānija nebūs daļa no šis atbildes” un atzina, ka šobrīd tās loma šajā jautājumā ir „skatīties no malas, sniedzot atbalstu un iedrošinot.” Pēc balsojuma parlamentā premjera Deivida Kamerona valdībai bija jāatsakās no dalības iespējamos militāros trieciens. Tomēr Hamonds cer un sagaida, ka ASV un Francija to darīs, un cer, ka to atbalstīs arī citas NATO valstis, kuru nostājas gan atšķiras.
Hamonds arī norādīja, ka dotu priekšroku ANO Drošības padomes rezolūcijai par militāru rīcību, tomēr situācija ir citāda, un neizslēdz, ka var rīkoties arī bez tās akcepta.
„Realitāte ir tāda, ka, kamēr vien Krievija ir apņēmusies bloķēt jebkādu progresu ANO Drošības padomē, mēs nevaram vienkārši ignorēt nelegālu ieroču izmantošu un starptautisko likumu pārkāpumus. Starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt gatavai aizsargāt starptautiskos likumus pat bez Apvienoto Nāciju piekrišanas, ja viena no Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm bloķē šo piekrišanu," teica Hamonds.
Viļņā bija arī Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns. Kā norādīja Hamonds, viņš aicināja kolēģus atbalstīt ASV un Franciju, ja tās izlems rīkoties militāri, un šādu cerību pauda arī pats Hamonds.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina, ka ir daudz atvērtu jautājumu par to, kas notiks, ja militārais uzbrukums tiks īstenots. Tomēr Francija un Lielbritānija ar viņu dalījusies informācijā, un Pabriks neapšauba, ka ķīmiskos ieročus izmantoja Asads.
„Pēdējās dienās ir notikusi ļoti intensīva informācijas apmaiņa. Mums vakar (5. septembrī) aizsardzības ministrijā bija Francijas vēstnieks, kurš informēja par viņu dienestu iegūto informāciju. Vakar to pašu informāciju un vēl vairāk mums iedeva un ar mums padalījās arī Francijas aizsardzības ministrs, arī Anglijas [Lielbritānijas] aizsardzības ministrs un pārējie. Nav šaubu, ka ķīmiskie ieroči tika izmantoti. Un visa informācija, kas nonāk mūsu rokās un uz mūsu galdiem - tā nekādā veidā neliek apšaubīt to, ka Asada režīms ir bijis tas, kas šos ieročus ir izmantojis," saka Pabriks.
Pēc aizsardzības ministriem piektdien un sestdien diskusijas Viļņā turpinās. Eiropas Savienības valstīm apspriežot savas nostājas, tikšanos rīko arī kopienas ārlietu ministri. Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle ierodoties uz samitu jau aicinājis ANO pasteigties ar organizācijas ieroču ekspertu ziņojuma publicēšanu.
