Beļģijas transporta ministres Galānas atkāpšanās no amata skaidrota kā reakcija uz ziņām, ka Eiropas Savienības (ES) varasiestādes brīdinājušas Beļģiju par nopietniem trūkumiem lidostu drošības jomā un nepilnībām pašā Briseles lidostā, kas 22.martā piedzīvoja milzīgu triecienu – teroristu sarīkotus sprādzienus.
Pirms ministres demisijas opozīcijas partijas publicēja konfidenciālu dokumentu, kurā konstatēts, ka Beļģijas lidostās drošības jomā ir neatbilstības, arī nopietni trūkumi.
Ministre gan noliedza, ka būtu zinājusi par Eiropas Komisijas (EK) pārbaudēm un nepiekrita, ka būtu saņēmusi "oficiālu pieprasījumu" nostiprināt lidostu drošību. Savukārt dokumenti, ko publiskojušas opozīcijā esošās "zaļās" partijas, apliecina pretējo, proti, ka ministre bijusi informēta jau pirms diviem gadiem.
Demisijas paziņojumā Galāna norādīja, ka ažiotāžas dēļ nevar turpināt darbu, taču savu nolaidību neatzina. Citās domās ir Beļģijas premjers Šarls Mišels.
"Ir apstiprināts, ka ziņojuma kopsavilkums bija iesniegts Ministru kabinetam 2015.gada jūnijā. Es nevaru piekrist tam, ka tas tika izziņots parlamentā tikai vakar, kaut gan ministre man iepriekš apgalvoja, ka viņa dokumentu nav saņēmusi," sacīja Mišels.
EK preses pārstāvis Jakubs Adamovičs skaidroja, ka EK veic drošības situācijas izvērtējumu visu 28 ES dalībvalstu lidostās.
Ik gadu notiekot vidēji 35 šādas pārbaudes, kurās izvērtē lidostu atbilstību vispārējiem aviācijas drošības standartiem.
Inspekcijas notiekot lidostu tā dēvētajā gaisa puses daļā, kur var iekļūt tikai tie pasažieri, kuri ir izgājuši drošības pārbaudes. Šajās pārbaudēs pārliecinās, ka lidmašīnās netiek ienesti ieroči un sprāgstvielas. Taču teroristu sarīkotie sprādzieni Briseles lidostā notika agrāk tā dēvētajā zemes puses daļā - izlidošanas zālē.
Par to, ka lidostā drošības jomā jau sen valda haoss un tā neatbilst šā gadsimta prasībām, atklātā vēstulē īsi pēc teroraktiem norādīja arī policisti, kuri strādājuši lidostas teritorijā.
Policisti pieteica pat streiku, norādot, ka specdienesti ir jau vairākkārt brīdināti par aizdomīgiem cilvēkiem, kuri gan strādā, gan ieradušies lidostā, bet nekāda reakcija un rīcība nav sekojusi. Policistu arodbiedrība ar lidostas vadību panāca izlīgumu.
Pēc Briseles teroraktiem Beļģijas valdība ir lielās kritikas krustugunīs un visvairāk drošības jautājumu dēļ.
Galāna ir pirmā Beļģijas valdības amatpersona, kas zaudējusi amatu pēc traģiskajiem teroraktiem. Pirms Galānas no amata atkāpies Beļģijas Transporta aģentūras vadītājs. Viņš sūdzējās par finansējuma nepietiekamību no Transporta ministrijas un izteicās, ka atbildība būtu jāuzņemas arī Galānai.
No amata bija gatavs atkāpties Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons un tieslietu ministrs Koens Gēns, taču Beļģijas premjerministrs Mišels viņus atturējis sakot, ka abiem ministriem ir vēl darbs darāms.
Atkāpšanos abi pieteica pēc tam, kad parādījās vēstis, ka trīs teroristi, kuri uzspridzinājās Briseles lidostā un metro, iepriekš bijuši zināmi policijai. Par bīstamajām personām nedēļu pirms sprādzieniem esot brīdinājuši ASV specdienesti.
Jau vēstīts, ka teroristi 22.martā uzspridzinājās Briseles lidostā un metro, nogalinot vairāk nekā 32 cilvēkus un 340 ievainojot. Pastāv aizdomas, ka šos uzbrukumus sarīkojušie džihādisti bijuši saistīti ar teroristiem, kuri Parīzē 13. un 14.novembrī nogalināja 130 cilvēkus.
Par abiem uzbrukumiem atbildību ir uzņēmies džihādistu grupējums "Daīš" jeb "Islāma valsts".
