„Likt cilvēkiem piecelties no krēsla” - tā EK nosaukusi nule pieņemto iniciatīvu eiropiešu sportiskā gara veicināšanai. Iedzīvotāju mazkustīgums un tā izraisītās veselības likstas rada pamatīgas izmaksas veselības budžetam, un EK nolēmusi dalībvalstis aktīvāk mudināt iedzīvotājus uz veselīgu dzīvesveidu.
„Kā rāda pētījumi, fizisko aktivitāšu rādītāji Eiropā joprojām ir ļoti, ļoti zemi - divas trešdaļas eiropiešu nekad vai ļoti reti sporto, vai nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Šī jaunā iniciatīva aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģiju un atbilstošu rīcības plānu, tieši, lai stimulētu veselību veicinošās fiziskās aktivitātes. EK savukārt ir aicināta atbalstīt dalībvalstis uzraudzības sistēmas izveidē un regulāri ziņot par paveikto priekšlikumu īstenošanā," Briseles nostāju skaidro EK Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics.
Atziņa, ka eiropieši ir pārāk mazkustīgi un ir jārīkojas, lai to mainītu, gan nav jauna. Tam iepriekšējos gados veltīti vairāki ES dokumenti. Tagad Komisija piedāvā spert soli tālāk, rosinot katru dalībvalsti izstrādāt rīcības plānu iedzīvotāju kustīguma veicināšanai un regulāri par to atskaitīties.
Briseles iniciatīvu atzinīgi vērtē arī Latvijas Veselības ministrijā, kuras dati liecina, ka latvieši diemžēl izkustas vēl mazāk nekā vidēji Eiropā.
„Pētījuma dati rāda, ka Latvijā ar fiziskām aktivitātēm vispār nenodarbojas 44% iedzīvotāju, kamēr vidēji ES šis rādītājs ir 39%. Tie, kas nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm 1-2 reizes nedēļā, Latvijā ir tikai 28%, kamēr vidēji ES tie ir vidēji 40%," par „Eirobarometra” 2010.gada datiem stāsta ministrijas pārstāve Sanita Kukliča.
Teorētiski fizisko aktivitāšu veicināšana jau iekļauta daudzos Latvijas politikas plānošanas dokumentos, bet lai no tā būtu jēga arī praksē, jāsadarbojas daudziem - Veselības un Izglītības ministrijai, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, uzsver Kukliča.
Taču problēma, kā parasti, ir arī naudas trūkumā.
„Bieži vien finansējums fiziskajām aktivitātēm un tautas sportam nav tik pietiekošs un ar sporta nozarē pieejamo naudu ir jāfinansē arī augstu sasniegumu sportisti un sporta skolas. Tāpēc šeit būtu interesanti, ko iesaka EK, kā risināt sabalansētību starp tautas sportu un fiziskajām aktivitātēm un augstu sasniegumu sportu," skaidro Kukliča.
Kā tieši valstīm likt saviem iedzīvotājiem „piecelties no ērtajiem krēsliem un izkustēties”, EK pagaidām skaidri nepasaka. Kā norāda Komisijas pārstāvis Kaspars Kreics, iniciatīva vēl ir tikai agrīnā stadijā. Kāds finansējums tai sekos, arī pagaidām nav zināms. ES Padome par to sāks diskutēt septembrī.
Kā uzsver Veselības ministrijā, lai ļaudis vairāk kustētos, valsts var darīt ļoti daudz - informēt par iespējām un radīt vēlēšanos, atbalstīt un veidot sportam draudzīgu vidi, tomēr bez naudas tas lielākoties paliek vien uz papīra.
