ĪSUMĀ:
- Šķelšanās ne tikai britu valdībā, bet arī pašas Mejas konservatīvo partijā;
- Leiboristi izmanto iespējas graut konservatīvo pozīcijas;
- Ziemeļīrijas jautājumā Meja piedzīvojusi sakāvi;
- Eiropieši nesaprot, ko īsti briti vēlas panākt;
- Pieaug jauna referenduma rīkošanas iespēja.
Sarunu process sašķēlis Mejas vadīto Konservatīvo partiju
Līdzīgi kā 2016. gada referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības sašķēla Lielbritāniju divās dažādās frontēs, sarunu process, īpaši pagājusī nedēļa, demonstrēja šķelšanos ne tikai britu parlamentā, bet arī pašas Terēzas Mejas vadītajā Konservatīvajā partijā. Kaismīgāko "Brexit" atbalstītāju rosinātais neuzticības balsojums Mejai kā partijas līderei izcēla divas problēmas – gan pašas "Brexit" vienošanās nākotni, gan 2022. gadā gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Iespējams, cenšoties nosargāt savu posteni, Meja ir piekritusi nevadīt torijus nākamajā vēlēšanu cīņā. Šāds solis nostrādāja premjerministrei par labu – vairums partijas biedru parlamentā izteica viņai uzticību, ļaujot palikt amatā vismaz gadu.
"Šī ir mūsu jaunā misija – īstenot "Brexit", par kuru ir nobalsojuši cilvēki, savest valsti atkal kopā un uzcelt tādu valsti, kas patiesi darbojas visu labā," teikusi Meja.
Lai arī britu premjere ir saglabājusi savu darbu, viņa ir zaudējusi autoritāti. Premjerministres kritiķi norāda, ka 117 Konservatīvās partijas deputāti, kas balsoja par viņas atstādināšanu un kuru vidū ir arī valdības pārstāvji, ir vērā ņemams spēks. Šāda šķelšanās pierāda tikai to, ka, ne atliekot balsojumu par "Brexit" vienošanos, ne uzvarot partijas līderības balsojumā, premjerministre vairs nevar būt pilnībā droša par savu politisko nākotni. Par valsts atkalapvienošanu pagaidām runāt vēl ir pāragri.
Uz to norāda arī Konservatīvās partijas deputāts Bernards Dženkins. "Viņa ir atvedusi vienošanos, kas ir sašķēlusi Konservatīvo partiju un atšķēlusi mūs no Ziemeļīrijas demokrātiskajiem unionistiem. Tas nozīmē, ka mums nav vairākuma, lai vadītu valsti," teicis Dženkins. Deputāta minētā politiskā spēka atbalsts Terēzas Mejas valdībai ir ievērojami sašūpojies, aktualizējoties diskusijām par tā dēvēto Ziemeļīrijas noregulējumu, kura mērķis ir novērst stingrās robežas izveidošanos starp Īrijas republiku un Ziemeļīriju. Šis politiski, reliģiski un ekonomiski jūtīgais jautājums ir ļoti trekna sarkanā līnija gan Eiropas Savienībai, gan Apvienotajai Karalistei, un piekāpties nevēlas neviena puse.
Ziemeļīrijas pārstāvji ir tikai daļa no parlamenta deputātiem, kuru atbalstu Terēzai Mejai ir nepieciešams atgūt. Vēl nenoliedzami ir pašas premjeres partijas biedri. Tos finanšu ministrs Filips Hemmonds neapdomīgi nosauca par „partijas ekstrēmistiem”, kurus tagad varētu arī vieglāk aizslaucīt. Taču, joprojām cenšoties gūt atbalstu arī "Brexit izstāšanās plānam, Meja aicinājusi ieklausīties ne tikai pretēji domājošajos partijas biedros, bet pat opozīcijā esošajos leiboristos. Galu galā uz spēles ir liktas Lielbritānijas nacionālās intereses.
Leiboristi izmanto apjukumu konservatīvo rindās
Bijušais toriju līderis Īens Dankans Smits gan šādus aicinājumus nosaucis par neprātu. "Ja jūs domājat, ka varat kaut ko sarunāt ar Leiboristu partiju, ar tās pašreizējo vadību, jūs droši vien dzīvojat kaut kādā trakā vietā. Nav nekādu iespēju, ka sabiedrība vēlētos, lai mēs iesaistītos darījumos ar leiboristiem. Mums tam ir jātiek pāri kopīgi. Premjerministrei jau pirmdien vajadzēja pateikt – es saprotu, ka man ir jāsāk ieklausīties." teicis Smits.
Izmantojot apjukumu valdošo toriju rindās, leiboristu līderis Džeremijs Korbins pagājušās darba nedēļas nogalē solīja pastiprināt spiedienu uz Terēzu Meju. Lai arī premjera birojs paziņojis, ka pirms Ziemassvētkiem parlamentā nav gaidāms neviens nozīmīgs balsojums "Brexit" jautājumā, leiboristi uzskata, ka nedrīkst vilcināt laiku un liegt parlamentam iespējas paust savu nostāju. Ļoti iespējams, ka jau šajā nedēļā leiboristi aicinās sarīkot balsojumu par neuzticības izteikšanu premjerministrei, un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Terēza Meja pirmdien atskaitīsies parlamentāriešiem par Eiropadomes sanāksmē runāto.
Nenoliedzami, ka Džeremijs Korbins cenšas izmantot katru iespēju, lai vēl vairāk iedragātu konservatīvo pozīcijas un, paturot prātā arī ārkārtas vēlēšanu iespējamību, jau sāktu sapņot par iespējamo stāšanos valdības priekšgalā. Taču, kā brīdinājis Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ministrijas jaunākais "Brexit" ministrs Robins Volkers, no Korbina nākšanas pie varas būtu jābaidās vairāk nekā no "Brexit" bez vienošanās ar Eiropas Savienību:
"Mums ir ļoti nopietns drauds mūsu ekonomikai – tas ir Džeremijs Korbins un ārkārtīgi sociālistiskā Leiboristu partija, kas vēlas šo valsti aizvest no tā ekonomikas modeļa, ko tā ir īstenojusi pēdējos 40 gadus. Manuprāt, cilvēki par to nopietni domā. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka mums visiem ir kopīgi jāstrādā nacionālajās interesēs un ir jānodrošina iznākums, kas nepieļaus mūsu došanos pa šo ceļu. Ka mēs nepārņemam šo Venecuēlas stila modeli un necenšamies to piemērot Lielbritānijai," teicis Volkers.
Jāatgādina, ka Korbins savulaik ir aicinājis iecelt darbiniekus uzņēmumu valdēs, sadalīt bankas, iesaldēt enerģijas cenas, celt uzņēmumu nodokļus un denacionalizēt tādus sabiedriskus pakalpojumus kā ūdeni, dzelzceļu vai pasta pakalpojumus. Pašā Leiboristu partijā uzskata, ka Korbins ir izrādījis skepticismu pret Eiropas Savienību, tāpēc papildu viņa partijas biedru aicinājumiem sarīkot vēl vienu referendumu, lai atceltu "Brexit", tiek minēti ari citi scenāriji – tā dēvētais cietais "Brexit", kuram seko parlamenta vēlēšanas un arī paša Korbina nākšana pie varas
Britu politiskā karuseļa virpulī pagājušajā nedēļā sociālos tīklus iekaroja videoklips kurā filmas „Gredzenu pavēlnieks” aktieris Endijs Serkis, tērpies kā Terēza Meja, zīmīgajā Goluma balsī tīksminājās par „savu dārgumu” – "Brexit" vienošanos, kas ļaus atgūt savu valsti, robežas, likumus un pat zilās pases. Šajā videoklipā visai trāpīgi noraidīti jebkādi iebildumi pret Mejas vienošanos – vienīgo iespējamo līgumu, kas pašlaik ir uz galda!
Skepse par Ziemeļīrijas noregulējumu
Lai arī atceļot balsojumu par pašas piedāvāto "Brexit" vienošanos, Terēza Meja solīja aktīvas sarunas ar Eiropas Savienības līderiem par mutiskām vai, vēlams, likumiskām garantijām Ziemeļīrijas noregulējuma jautājumā, jau parlamenta diskusiju laikā deputāti bija ļoti skeptiski par iespējām panākt kādas izmaiņas līgumā. Ceturtdien Briselē Meju gaidīja vilšanās jeb, kā uzsvēruši atsevišķi britu preses izdevumi, – satriecoša sakāve. Eiropas Savienības dalībvalstu ministri atkārtoti uzsvēra, ka paliek uzticīgi 25. novembrī noslēgtajam līgumam, kura pārskatīšana nav iespējama. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks gan ari apstiprināja to, ko vēlējās dzirdēt britu valdība – Ziemeļīrijas noregulējums būs pagaidu pasākums, kurš nepastāvēs mūžīgi, kā to dažreiz uzsver britu skeptiķi:
"Eiropadome uzsver, ka Ziemeļīrijas noregulējuma mērķis ir izveidot drošības garantijas, lai novērstu stingro robežu Īrijas salā un nodrošinātu kopējā tirgus vienotību. Eiropas Savienība ir stingri apņēmusi ātri strādāt, lai līdz 2020. gada 31. decembrim noslēgtu alternatīvu vienošanos un Ziemeļīrijas noregulējums nebūtu jāiedarbina. Eiropadome arī uzsver, ka gadījumā, ja noregulējums tomēr tiks iedarbināts, tas tiks piemērots tikai uz laiku, ar noteikumu, vai līdz brīdim, kamēr tiek noslēgta alternatīva vienošanās stingrās robežas novēršanai," teicis Tusks.
Viens no Terēzas Mejas galvenajiem mērķiem bija panākt to, lai Eiropas Savienība palīdzētu viņai - ja tā var teikt - neticīgajiem britu parlamentāriešiem pārdot "Brexit" vienošanos, ko Eiropa joprojām uzskata par labāko iespējamo. Šeit būtu palīdzējuši solījumi Ziemeļīrijas noregulējuma iespēju nepiemērot vairāk kā uz gadu vai Briseles apņemšanās likumīgi nesaistošo vienošanos par Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības turpmākajām attiecībām padarīt par oficiālu izstāšanās līguma pielikumu. Taču, kā norādījis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, tā arī īsti nav kļuvis skaidrs, ko briti vēlas.
"Runājot par turpmākajām attiecībām, mēs uzskatām, ka mūsu britu kolēģiem ir skaidri jāpasaka, ko viņi vēlas, tā vietā, lai prasītu mums, ko vēlamies mēs. Tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu britu draugi tuvāko nedēļu laikā iepazīstina ar tām vēlmēm, ko viņi no mums sagaida. Šīs debates bieži vien ir miglainas un neskaidras, un es vēlētos saņemt skaidrojumus. Tā kā mēs nezinām, kāda varētu būt pārējās Eiropas reakcija, Eiropas Komisija 19. decembrī publiskos rekomendācijas par gatavošanos scenārijam, kad "Brexit" notiek bez vienošanās noslēgšanas. Tā ir mūsu gatavošanās," teicis Junkers.
Kā norādījuši atsevišķi Eiropas diplomāti, patiesībā Terēzai Mejai Brisele ir bijusi jāpamet ar neko. Viņa pati gan norādījusi, ka Junkera izteikumi par neskaidrību ir bijuši saistīti tikai ar kopējo debašu līmeni un turpmāki skaidrojumi noteikti esot iespējami. Vēl pirms samita Briselē Lielbritānijas "Brexit" lietu ministrs Stīvens Bārklijs intervijā radiostacijai BBC4 norādīja, ka, iespējams, Eiropas Savienības līderu nevēlēšanās atvērt un pārskatīt līdz šim panākto izstāšanās līgumu ir saistāma ar viņu pašu bailēm.
"Ja izstāšanās līgums tiek atvērts, pastāv risks, ka Eiropas līderi redzēs vairākas piekāpšanās jautājumos, kurus ir nodrošinājusi premjerministre Meja. Jautājumos, par kuriem viņa ir cīnījusies divu gadu ilgās sarunās. Taču abu pušu interesēs ir panākt vienošanos. Ne Eiropas Savienība, ne Apvienotā Karaliste nevēlas nonākt situācijā, kad vienošanās nav. Tieši tāpēc diskusijas turpinās. Pēc Mejas uzticības balsojuma mums ir radies papildu laika sprīdis, kurā premjerministrei ir iespējams iesaistīties diskusijās ar Eiropas kolēģiem," norādījis Bārklijs.
Stīvens Bārklijs gan ļoti izvairīgi atbildējis uz jautājumu, kāpēc gan lai Eiropas Savienība vai pat pati Terēza Meja varētu gribēt panākt izmaiņas vienošanā tekstā, kuru abas puses uzskata par labāko iespējamo?
Tāpat netika saņemta atbilde, vai šāds strupceļš faktiski nenozīmē nenovēršamu tuvošanos "Brexit" bez jebkādas vienošanās.
Palielinās jauna referenduma rīkošanas iespēja
Kā jau noprotams no Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera teiktā, Eiropas Savienība pilnīgi noteikti ir gatavojusies arī šādam scenārijam, un, kā kļuva zināms pagājušajās nedēļas beigās, to tagad pastiprināti sāks darīt arī Lielbritānijas puse. Taču, kā norāda ēnu finanšu ministrs Džons Makdonalds, parlamentā pilnīgi noteikti nav vairākuma, kas atbalstītu "Brexit" bez vienošanās ar Eiropas Savienību.
"Reizi par visām reizēm atzīsim to un izmantosim parlamentāros mehānismus, lai šo iespēju noliktu malā. Otrkārt, uzsāksim pienācīgas debates. Tieši tāpēc būtu bijis labāk, ja balsojums par "Brexit" vienošanos būtu noticis pagājušajā nedēļā. Meja būtu pārbaudījusi parlamenta viedokli, tiktu noteikti konkrēti parametri, un tas būtu arī spēcīgs signāls mūsu Eiropas Savienības partneriem," teicis Makdonalds.
Redzot pašreizējo notikumu attīstību, piektdien arī bijušais britu premjerministrs Tonijs Blērs paziņoja, ka parlamentā pavisam drīz varētu sasniegt vairākumu, lai rīkotu vēl vienu referendumu "Brexit" jautājumā. Kā uzsvēris Blērs, balsojot par izstāšanos no Eiropas Savienības, iedzīvotāji pilnīgi noteikti nevēlējās to darīt bez vienošanās par turpmākajām attiecībām. Tieši tāpēc vēl viens tautas balsojums būtu tikai loģisks. Citi eksperti gan norāda, ka šāda iespēja, kaut vai no likumdošanas viedokļa, atlikušajā laikā nebūtu iespējama.
Līdz 2019. gada 21. janvārim, līdz kuram britu premjerministre Terēza Meja ir solījusi sarīkot atlikto balsojumu par "Brexit" vienošanos, ir atlicis nepilns mēnesis, un var prognozēt, ka šis laiks Mejai un visām Lielbritānijas politiskajām aprindām būs ne mazāk aizņemts un izaicinošs kā iepriekšējā nedēļa. Taču, iespējams, līdzēs Terēzas Mejas mierīgi uzmundrinošais apgalvojums, ka nekas traks taču nav noticis, jo jebkuras sarunas, īpaši to noslēguma posmā, vienmēr ir sarežģītas.
