"Premjerministra Enriko Letas lēmums iesaldēt valdības darbību.. ir nopietns valdības veidošanas laikā noslēgto līgumu pārkāpums," paziņoja Berluskoni.
Itālijas vicepremjers un iekšlietu ministrs Andželino Alfano no PDL paziņoja, ka visi pieci ministri no partijas ir nolēmuši iesniegt demisijas rakstu.
Leta piektdien prasīja parlamentam nākamnedēļ paust atbalstu viņa valdībai, lai izbeigtu politisko krīzi, kas pietuvinājusi Letas valdību sabrukumam. Viņš paziņoja, ka līdz politiskas krīzes atrisinājumam netiks pieņemtas nekādas tiesību normas.
Ziņu aģentūra "Reuters" pieļāva, ka Berluskoni partijas lēmums var nozīmēt ārkārtas vēlēšanas Eiropas trešajā lielākajā ekonomikā vai arī jaunas koalīcijas izveidi.
Piektdienas vakarā Letas valdība nespēja vienoties par fiskālajiem pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai, kas radīja vēl lielāku plaisu jau tā trauslajā koalīcijā, ko veido tradicionālie politiskie pretinieki no kreisajiem un labējiem spēkiem.
Nesaskaņas abu pušu starpā auga vairāku nedēļu garumā pēc tam, kad tika pausts aicinājums atņemt 76 gadus vecajam Berluskoni parlamenta augšpalātas deputāta mandātu saistība ar to, ka Itālijas augstākā tiesa atstāja spēkā notiesājošo spriedumu par krāpšanos ar nodokļiem.
Īpašās Senāta komisijas sēde paredzēta 4.oktobrī, kad Berluskoni atbalstītāji ir izsludinājuši protesta akciju.
PDL deputāti bija draudējuši pamest parlamentu, ja Berluskoni tiks atņemts senatora mandāts.
Ministru atkāpšanās nozīmē, ka kavēsies tik nozīmīgās reformas valstī, kur jau divus gadus valda recesija, ir valsts parāds divu triljonu eiro (1,4 triljonu latu) apmērā un bezdarbs jauniešu vidū ir ap 40%.
Jaunajā ministru kabinetā, kas tika izveidota aprīlī ir pārstāvji no Letas kreisi centriskās Demokrātiskās partijas, Berluskoni vadītās labēji centriskās koalīcijas un iepriekšējā premjera Mario Monti centriskās koalīcijas.
Itālijā pēc 24.-25.februārī notikušajām parlamenta vēlēšanām līdz šim nebija izdevies izveidot valdību. Ministru kabinetu martā neveiksmīgi mēģināja izveidot Demokrātiskās partijas un vēlēšanas uzvarējušās kreisi centriskās koalīcijas līderis Pjērs Luidži Bersani.
