Aptuveni astoņi no 11 miljoniem beļģu šoziem varētu uz kādu brīdi palikt bez elektrības. Tas gan notiks vien uz pāris stundām un arī tikai gadījumā, ja ziema būs auksta. Pamīšus elektrības atslēgšana dažādos lauku pagastos ir daļa no plāna, ko jau pirms pāris gadiem ir izstrādājusi Beļģijas valdība. Katrā atslēgšanas reizē bez elektrības paliks aptuveni viens miljons beļģu.
Beļģijas iekšlietu ministrs Melhiors Vatelets piektdien īpaši sasauktajā atbildīgās parlamenta komitejas sēdē sacīja, ka šāds plāns ir nepieciešams, lai izvairītos no vēl lielākām problēmām:
„Ja mēs to nedarītu, tad visam elektrības tīklam rastos nopietnas problēmas, kas draudētu ar pilnīgu elektrības atslēgšanos visā valstī.”
Elektrības jaudu trūkums ir radies tādēļ, ka četri Beļģijas atomreaktori ir izgājuši no ierindas. Diviem ir konstatētas plaisas sienās, trešajā ir nepieciešams kārtējais remonts. Savukārt ceturtajā ir notikusi dīvaina avārija, kas liek izmeklētājiem domāt par sabotāžu.
Vislielākās problēmas vajā kodolstaciju pie Antverpenes, Beļģijas ziemeļos. Augustā šīs atomstacijas ceturtajā reaktorā no turbīnas izlija 65000 tonnu eļļas, kas lika reaktoram automātiski apstāties. Un tagad ir skaidrs, ka remontdarbi ilgs līdz pat gada beigām. Šīs atomstacijas trešais reaktors arī jau kādu laiku ir slēgts. Arī divi reaktori Tianžas atomstacijā pie Lēvenes jau ir vai tūlīt tiks slēgti un nav skaidrs, kuru no tiem varēs atvērt no jauna. Līdz ar to šoziem nedarbosies četri no septiņiem Beļģijas atomreaktoriem, kas ir vairāk nekā puse.
Turklāt martā pie Šarleruā pilsētas Beļģijas dienvidos aizdegās liels transformators un notika divi sprādzieni. Šis transformators bija domāts, lai palīdzētu piegādāt elektrību no Francijas. Arī tas joprojām ir ārpus ierindas.
isi šie notikumi lika Beļģijas ministra vietniecei enerģētikas jautājumos Katrina Fonkai atzīt, ka šoziem Beļģijā varētu pietrūkt elektrības.
„Visvairāk elektrības tiek patērēts laikā no pulksten 17 līdz pulksten 20, jo ziemā šajā laikā ir tumšs. Ja patēriņš ir liels, tad šajā laikā mums var nepietikt ar Beļģijā saražoto elektrības jaudu,” konstatēja Fonka.
Valdības pārstāvji tomēr cer izvairīties no elektrības atslēgšanas. Tas būšot atkarīgs no daudziem faktoriem. Zaļie, protams, atgādina, ka šie notikumi skaidri liecinot, ka atomenerģija nav labs risinājums elektrības piegāžu nodrošināšanai. Tiek uztverts, ka būtu jādomā arī par taupīgāku elektrības patēriņu. Tomēr visi šie risinājumi ir ilgtermiņa un pagaidām vien jācer, ka būs silta ziema.
