Pasākumi notiek stingrā drošības uzraudzībā, kopš Beļģija un īpaši galvaspilsēta Brisele ir paaugstinātā terorisma trauksmē.
Savā uzrunā sabiedrībai Beļģijas karalis Filips uzsver sabiedrības saliedētību, kas ir svarīga arī valsts labklājībai un ekonomikas izaugsmei.
Beļģijā 21. jūliju atzīmē kā neatkarības svētkus, taču vēsturiski tā bija iegūta un deklarēta jau 1830. gada 4. oktobrī, bet 1831. gada 21. jūlijā savu uzticību Beļģijas jaunizveidotajai Konstitūcijai solīja Leopolds I, kurš arī kļuva par pirmo neatkarīgās Beļģijas karali.
Tādēļ liela izmanība šajā dienā ir pievērsta Beļģijas karaļnamam.
Karaliskā ģimene apmeklē ekumenisko dievkalpojumu, noliek ziedus pie nezināmā kareivja kapa un notiek arī militārā parāde un svinības koncentrējoties ap karalisko parku.
Savā uzrunā tautai, kas notiek visās trijās Beļģijas oficiālajās valodās – flāmu, franču un vācu - Beļģijas karalis Filips uzsver sabiedrības saliedētību un to, cik svarīga tā ir valsts labklājībai un izaugsmei. Beļģiju pēdējos gados ir plosījušas gan diskusijas par sadalīšanos flāmu un franciski runājošo valoņu reģionos, gan arī iedragājuši terorakti, kas pievērsuši uzmanību musulmaņu kopienas integrācijai.
