Spriedumu līderis noklausījies smaidot, bet daudzi no viņa grupējuma dalībniekiem nav piedalījušies, jo vai nu joprojām atrodas Sīrijā vai ir jau miruši.
Spriedumu Antverpenes tiesā pasludināja pamatīgā drošības uzraudzībā, bruņotiem sargiem esot gan ēkas ārpusē, gan pašā tiesas zālē.
Fouadam Belkacemam, kurš vada Beļģijā labi zināmu islāma radikāļu grupu ar nosaukumu “Sharia4Belgium”, jeb latviskojot – “Šariats Beļģijai”, piesprieda 12 gadu cietumā un arī pārējiem 45 grupas dalībniekiem piemēroja reālu vai nosacītu cietuma sodu.
“Sharia4Belgium” iestājās par šariata likumu ieviešanu visā Beļģijā, ir pret demokrātiju, sludināja Beļģijas islamizāciju, atbalstīja nāves sodu un atzina, ka lūguši par Osama Bin Ladena drošību un aizsardzību. Pret organizāciju bija ierosināta krimināllieta par Beļģijas pilsoņu vervēšanu, radikalizēšanu, teroristu apmācīšanu un iepējamu mēģinājumu rīkot teroraktus. Tiesā bija ieradušies tikai septiņi no organizācijas pārstāvjiem, jo pārējie joprojām atrodoties Sīrijā vai varētu būt jau miruši.
Belkacems līdz šim īpaši nevairījās no mediju uzmanības un savus radikālos mērķus izklāstīja gan televīzijā, gan arī ievietoja video materiālos internetā, tādējādi mēģinot savervēt pēc iespējas vairāk sekotāju. Lūk, ko savulaik, viņš klāstīja ASV kanālam “CBN”.
„Demokrātija ir pilnīgi pretēja šariata likumiem un islāmam. Mēs ticam, ka Allahs ir visu likumu devējs, un tieši viņš pasaka, kas ir atļauts, kas ir aizliegts. Ir smieklīgi, kad es kādu dzirdu sakām, ka runājis ar demokrātisku musulmani. Tas būtu tas pats, kas teikt, ka esmu runājis ar kristīgu ebreju vai ebreju musulmani. Tāds musulmanis, kurš saka, ka ir pret šariata likumiem, nav musulmanis, tas nav iespējams,” teica Belkacems.
“Sharia4Belgium” idejas jau iepriekš bija izraisījušas lielus protestus beļģu sabiedrībā un īpaši šeit dzīvojošo musulmaņu vidū, kuri vēlas norobežoties no radikālisma.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Sīrijā karo ap 350 Beļģijas pilsoņu un vismaz desmit procentu no viņiem ir bijuši saistīti ar “Sharia4Belgium”. Šajā ziņā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Beļģija ir tā ES dalībvalsts, no kuras radikāļu rindās karo visvairāk. Lielākoties savervētie eiropieši ir “Islāma valsts” rindās, taču ir pievienojušies arī citām organizācijām. Lēš, ka Beļģijā patlaban joprojām uzturas vismaz 300 Sīrijā pabijušu radikāļu
Kā jau iepriekš sarunā ar Latvijas Radio sacījis beļģu žurnālists Pīters Stokmans, kurš pats devies uz Sīriju un pētījis, kas liek tautiešiem izšķirties par šādu soli, organizācijas cenšas savervēt jauniešus, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši grūtās situācijās, zaudējuši pašapziņu un kļuvuši viegli vadāmi.
“Katram ir sava motivācija. Es domāju, ka tā ir trīs dažādu dinamiku kombinācija – apspiestība Tuvajos Austrumos, Eiropā augošais rasisms, negatīvā attieksme pret musulmaņiem un pavisam ar reliģiju nesaistīts cēlonis – dažu jaunu cilvēku grūtības atrast savu ceļi un īstenot savus sapņus un cerības,” saka Stokmans.
“Piemēram, es savulaik veidoju reportāžu par kādu jaunu musulmaņu zēnu, kurš sāka izolēties no sabiedrības pēc tam, kad viņu atskaitīja no futbola komandas. Viņš sāka neapmeklēt skolu, bija problēmas ģimenē. Tā vietā, lai atbalstītu un palīdzētu šādiem bērniem, kuri zaudē savu ceļu, skolas bieži vien zaudē uzticību viņiem. Zēnam piedāvāja mācīties zemākas slodzes skolā, lai gan viņš bija ļoti talantīgs. Un tad uzradās grupa, kura sāka viņu pārliecināt atgūt pašapziņu, lai ko tas arī maskātu. Lūk, tādā ceļā šādi zēni nonāk šādās radikālās grupās,” viņš piebilda.
Pēc terorisma ekspertu sacītā, radikālā islāma grupējumi Beļģijā tiek uzrauzdīti jau labu laiku, taču īpašā uzmanības lokā nonākuši pēc janvārī izsludinātās terorisma trauksmes valstī, kad pēdējā brīdī Beļģijas varas iestādēm izdevās notvert 17 iespējamu teroraktu rīkotājus, kuri bija plānojuši plašus uzbrukumus policijai un, iespējams, arī vardarbību publiskās vietās. Par to, ka Beļģijā joprojām pievērš pastiprinātu uzmanību drošībai, liecina arī fakts, ka, piemēram, pie ES institūcijām joprojām dežūrē bruņoti Beļģijas armijas karavīri.
