«Bank of America», iespējams, maksās 17 miljardus dolāru par izlīgumu tiesvedībā

Viena no lielākajām ASV bankām - „Bank of America” - piekritusi maksāt 17 miljardus dolāru soda naudā un kompensācijās, lai izbeigtu tiesvedību apsūdzībās par investoru maldināšanu saistībā ar hipotēku vērstpapīru riska līmeni. Par to ziņo ASV mediji. Apsūdzības saistītas ar ASV nekustamā īpašuma tirgus sarbukumu 2008.gadā. Ja ziņas par vienošanos ir patiesas, 17 miljardi dolāri būs rekordliela summa, kādu ASV uzņēmums jebkad samaksājis, lai panāktu izlīgumu ar valdību.

Vienošanās oficiāli varētu tikt izsludināta jau ceturtdien, ziņo ASV laikraksts „Wall Street Journal”, atsaucoties uz saviem ar lietu saistītiem avotiem. Saskaņā ar viņu teikto, viena no lielākajām ASV bankām - „Bank of America” - sarunās ar ASV valdības Tieslietu departamentu piekritusi samaksāt 17 miljardus dolāru soda naudā un kompensācijās, lai izbeigtu tiesvedību apsūdzībās par krāpšanos ar hipotēku vērtspapīriem biržā, maldinot investorus par vērtspapīru patieso vērtību.

17 miljardi dolāru būtu lielākā soda nauda, kādu ASV uzņēmums samaksājis, lai panāktu izlīgumu ar valdību. „Wall Street Journal” norāda, ka šī summa ir līdzvērtīga „Bank of America” pēdējo trīs gadu peļņai.

Līdz šīm bijušas jau vairākas šādas vienošanās ar ASV lielākajām bankām, lai tās sauktu pie atbildības par riskantu hipotēku vērstpapīru pārdošanu, kas pirms nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma potenciālajiem ieguldītājiem tika stādīti priekšā kā zema riska investīcijas.

„Bank of America” soda nauda būs vērienīgāka par šobrīd rekordlielo „JPMorgan Chase” 13 miljardu dolāru vienošanos ar Tieslietu departamentu pagājušā gada novembrī par līdzīgām apsūdzībām.

Apsūdzības pret „Bank of America” par investoru maldināšanu lielā mērā saistītas ar vērtspapīriem, ko pārdeva finanšu institūcijas „Countrywide” un „Merrill Lynch”, kuras banka iegādājās 2008.-2009.gadā.

Sarunās ar Tieslietu departamentu bankas advokāti argumentēja, ka tā nav vainojama pie nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas un globālas krīzes, kas esot patiesais iemesls, kāpēc 2008.gadā bankas vērstpapīri biržā tik strauji zaudēja vērtību.

Otrs arguments - banku nepamatoti soda par divu minēto finanšu institūciju rīcību. Regulatori gan norādīja, ka banka guva labumu no šo institūciju nopirkšanas.

Laikraksta „Wall Street Journal” avoti norādīja, ka nozīmīgu daļu no vienošanās naudas summas iegūs vairāki ASV štati, kas bija ieguldījuši šajos vērstpapīros. Starp tiem varētu būt Kalifornija un Ņujorka.

„Bank of America” joprojām ir otrā lielākā ASV banka, kaut gan saistībā ar dažādām apsūdzībām pēc finanšu krīzes jau šķīrusies no vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru. Tagad rēķins, gaidāms, pietuvosies 80 miljardu atzīmei.

Pēc pēdējo gadu tiesvedībām šī 17 miljardu vienošanās gan varētu būt pagrieziena punkts finanšu institūcijai. Bankas vadītājs Braians Moinihans iepriekš paziņojis, ka šī ir pēdējā no lielajām ar finanšu krīzi saistītajām vēl atrisināmajām problēmām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti