Uz ceremoniju Briselē, kurā pasniedz „Lorenzo Natali” balvu ieradušies žurnālisti no pieciem pasaules reģioniem – Āfrikas, arābu un Tuvo Austrumu valstīm, Āzijas un Klusā okeāna salām, Latīņamerikas un Karību jūras valstīm, kā arī Eiropas.
Katrā reģionā izraudzīti divi uzvarētāji – viens profesionālis un viens žurnālists amatieris, jo, kā vēlāk sacīs žūrijas pārstāvji, amatieri nebūt nav vienkārši vērotāji, bet atklāj milzīgu talantu un spēju kvalitatīvi ziņot par vissarežģītākajiem notikumiem.
Uzvarētāji šogad ir deviņi, jo arābu pasaulē amatieris nav atrasts. Katrs saņem 5000 eiro lielu prēmiju, bet galvenā balva un vēl piecus tūkstoši eiro tiek vienam no viņiem, un tas ir žurnālists no Kamerūnas Arisons Tamfu.
Arisons Tamfu veicis pētījumu, ko publicējis vairākās sērijās, un tas stāsta par to, kā ANO sarunas par klimata izmaiņām un aicinājums valstīm pāriet uz atjaunojamās enerģijas resursiem ietekmēs Āfrikas sabiedrību, kas dzīvo tajās vietās, kur šie resursi atrodas. Žurnālists pētījis mazu Kamerūnas ciematiņu iemītnieku dzīvi un ar viņu acīm paraudzījies uz iespējām, kā atjaunojamo resursu izmantošana varētu veicināt vietējo ekonomiku un kopējā dzīves līmeņa uzlabošanos un kādu labumu tas nestu pasaulei.
„Mans raksts kalpo kā acu atvērējs daudzām Āfrikas valdībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tas fokusējas uz atjaunojamo enerģiju. Āfrika ir lielas dilemmas priekšā, jo, kamēr pasaule izceļ atjaunojamo enerģiju, Āfrika turpina ražot fosilo enerģiju, kas nozīmē, ka to drīz piemeklēs lielas problēmas. Ja Āfrika tiek uzskatīta par to kontinentu, kas šajā ziņā var glābt pasauli, tad tai ir jātiek vaļā no šāda enerģijas veida. Šis raksts ir palīdzējis saprast situāciju Āfrikas politiķiem, kuri arī aizvadītajā decembrī Parīzē piedalījās ANO klimata konferencē,” skaidro Arisons Tamfu.
Šoreiz galvenā balva pienākusies stāstam ar pozitīvu perspektīvu, jo arī konkursa moto ir „Šodienas stāsti var mainīt rītdienu”. Arī citi uz to cer, bet tajos pētīta un atainota ļoti dramatiska trešo valstu ikdiena – Htets Khungs Linns no Mjanmas rakstījis par seksa verdzenēm savā dzimtenē, izstāstot 16 gadu vecās Vutas Jī stāstu un vēlāk meklējot plašāku pavedienu uz līdzīgiem gadījumiem. Ingrida Gercama no Nīderlandes meklējusi atbildes uz jautājumiem, kas notiek ar tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kuri ilgstoši cīnījušies pret Ebolas vīrusu epidēmijas piemeklētajās vietās, bet tagad ir aizmirsti, bieži sabiedrības izstumti un no viņiem pat baidās. Savukārt Humberto Padgets Leons no Meksikas plaši pētījis heroīna rūpalu Sjerra Guerro reģionā. „Šis ir ārkārtējs žurnālistu veikums, kas palīdz arī Eiropas Savienībai labāk saprast, kur palīdzība visvairāk ir nepieciešama,” sarunā ar Latvijas Radio saka Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta vadītājs Fernando Frutuoso del Melo:
„Šīs ir liecības no vietām, kur šie notikumi risinās. Mums ir ārkārtīgi svarīgi saprast un uzzināt par to ārpus oficiālajiem kanāliem. Šīs ir realitātes liecības. Kad mēs runājam ar valstu valdībām par to, kā rīkoties, šie stāsti mums palīdz saprast, kāda tiešām ir reālā situācija.”
Tie ir stāsti, kas nevar atstāt vienaldzīgu, atzīst žūrijas komisijas pārstāvis, attīstības tematiem veltītā izdevuma „Devex” redaktors Ričards Džons:
„Jā, šie ir ļoti emocionāli stāsti. Mēs redzējām šeit cilvēkus, kuriem tiešām ir ko teikt par reālo dzīvi, par to, kā viss notiek pa īstam, viņi visi ir bijuši šiem notikumiem klātesoši, strādājuši uz vietas ar lielu entuziasmu. Šeit redzētais un dzirdētais vieš cerību, ka vairākām šīm problēmām tiešām būs risinājums.”
''Lorenzo Natali'' balvu Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts pasniedz jau kopš 1992. gada. Tā nosaukta bijušā Eiropas attīstības komisāra Natali vārdā. Ik gadu, kā norāda konkursa rīkotāji, dalībnieku interese arvien aug, un šogad saņemti 1200 pieteikumu.
