ĪSUMĀ:
- Apritējis pusgads kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām.
- Jaunā pretošanās stratēģija apvienos visu demokrātisko spēku darbības.
- Opozīcija grasās sarīko elektronisko referendumu.
- Minska gatavojas Lukašenko atbalstītāju saietam.
9. februārī apritēja pusgads kopš Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Šajā laikā, kad arī Baltkrieviju ir pārņēmis aukstuma vilnis un masveida protesta akcijas ir pierimušas, ne reizi vien ir izskanējusi kritika demokrātisko spēku virzienā par to, ka trūkst vienotas stratēģijas turpmākajām darbībām.
Otrdien par šādu baltkrievu uzvaras stratēģiju paziņoja bijusī prezidenta amata kandidāte Svjatlana Cihanouska. Pēc viņas vārdiem, līdz šim viss ir darīts pareizi, bet ceļā uz sarunām ar pašreizējo varu par iespējām sarīkot jaunas vēlēšanas ir pienācis brīdis vairot savus resursus.
“Lai nonāktu punktā, kad būs iespējams uzsākt dialogu par jaunām vēlēšanām, mums ir nepieciešams izmainīt spēka pozīcijas,” uzsver Cihanouska.
”Es teicu, ka mums trūkst resursu, tāpēc tieši šo resursu audzēšana stiprinās mūsu sarunu pozīcijas. Jau pusgadu mēs pretojamies režīmam, kas parazitē uz visiem valsts resursiem, taču pat tas nav ļāvis apspiest protestus. Tāpēc mums nevajag iegūt vairāk resursu, nekā viņiem.
Mums ir jāiegūst vairāk resursu, nekā pašlaik ir mums. Vairāk profesionāļu, vairāk drošībnieku, kas ir atstājuši amatu un palīdz cīnīties ar režīmu no iekšienes. Vairāk platformu un struktūru, kas pārstāv tautas balsi. Vairāk solidaritātes akciju un vairāk starptautisko partneru. Vairāk iekšējā un ārējā atbalsta. Vairāk informācijas kanālu un vairāk drošības instrumentu.”
Jaunā stratēģija apvieno visu demokrātisko spēku darbības. Šīs stratēģijas tapšanā iesaistījušies Cihanouskas birojs, koordinācijas padome, Tautas pretkrīzes pārvalde, Valērija Cepkalo birojs un dažādas citas partneru iniciatīvas, kurai katrai ir savi instrumenti un kompetences.
Tā, piemēram, Pāvela Latuško vadītā Tautas pretkrīzes pārvalde piedāvā divus posmus – no šodienas līdz pavasarim pastiprināt masveida spiedienu uz režīmu, kā arī mobilizēt sabiedrību. Savukārt otrajā pretošanās posmā paredzēts sniegt diktatūrai adekvātu atbildi tādā veidā, kam būtu gatava sabiedrība.
Pāvels Latuško skaidro, ar kādām metodēm šos mērķus paredzēts sasniegt: “Pirmkārt – ekonomiskais spiediens. Otrkārt – ārpolitiskais spiediens, treškārt – pretošanās propaganda, ceturtkārt – ierēdņu pāriešana tautas pusē, un, piektkārt – aktīva spēka struktūru darbinieku darbošanās tautas pusē.”
Latuško turpina: “Tāpat mums ir jāatrod veids, kā atspoguļot tautas viedokli, lai neleģitīmā vara nespētu to noslēpt vai nozagt. Tāpēc vienlaicīgi ar spiedienu visos virzienos mēs piedāvājam sarīkot referendumu, veidojot pilsonisko vēlēšanu komisiju kā alternatīvu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Otrkārt, mēs vēlamies sarīkot elektronisku referendumu un vēlāk arī tautas referendumu. Kad mēs būsim saņēmuši pietiekami daudz balsu elektroniskajā referendumā, tas būs spēcīgs signāls Lukašenko režīmam.”
Minska tikmēr gatavojas tuvākajās dienās gaidāmajai Visas Baltkrievijas tautas sapulcei, kuras laikā protesti galvaspilsētā netikšot pieļauti. Ceturtdien un piektdien Minskā notiks tautas sapulce, uz kuru ieradīsies aptuveni 2700 delegātu no visas valsts.
Eksperti norāda, ka ar šādas sanāksmes palīdzību Aleksandrs Lukašenko vēlas leģitimizēt savu varu tautas acīs, lai arī patiesībā šo sanāksmi drīzāk varētu saukt par iestudētu Lukašenko atbalstītāju saietu.
Varas iestādes jau ir brīdinājušas, ka nekādas protesta akcijas Tautas sapulces laikā Minskā netiks pieļautas. Savukārt Eiropas Savienība ir paziņojusi, ka neuzskata šo sapulci par leģitīmu varas orgānu un aicina valsts vadību iesaistīties īstā dialogā par krīzes pārvarēšanu Baltkrievijā.
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Cihanousku.
Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas pret personām, kas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu vardarbīgu apspiešanu, kā arī paziņojusi, ka neuzskata Lukašenko par leģitīmu prezidentu.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Vairāki protestētāji tika nogalināti, simtiem ievainoti un tūkstošiem aizturēti. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, un daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
