To, ka līdztekus ES kopējām sankcijām pret Krieviju dalībvalstis var noteikt savas nacionālās, Eiropas valstu vadītāji jūlija vidū nolēma Vispārējo lietu sanāksmē. Latvija šajā ziņā izrādījusies līdere. „Mēs jau savas sankcijas pret atsevišķām personām esam ieviesuši, un tas jau izraisījis diezgan lielu vilni,” norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ar to ministrs domā triju Krievijas estrādes dziedātāju - Josifa Kobzona, Oļega Gazmanova un Allas Perfilovas jeb Valērijas - iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā īsi pirms konkursa "Jaunais vilnis" atklāšanas. Šāds lēmums pieņemts, jo trijotne īpaši aktīvi aizstāvējusi Krievijas politiku Ukrainā. Līdzīgas - pret personām vērstas sankcijas - plāno noteikt arī Lietuva.
Atbildot uz Krievijas intensīvo propogandas kampaņu, kas vērsta, lai ideoloģiski attaisnotu pret tās kaimiņvalsti veiktu destabilizāciju un veicinātu etniskās nesaskaņas, Lietuvas ārlietu ministrija ir ierosinājusi iekļaut "melnajā sarakstā" vairākus cilvēkus, kuri var radīt draudus nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu un iedibināto praksi cilvēku vārdi, kas šajā sarakstā tiks iekļauti netiek atklāti.
Atturīgāka bijusi Igaunija. Šīs valsts ārlietu ministrija norāda, ka nacionālas sankcijas neieviesīs, jo par gana efektīvām uzskata pret Krieviju vērsto Eiropas Savienības valstu politiku.
Nesenā situācija gan Latvijā atklājusi trūkumus nacionālo sankciju noteikšanā un piemērošanā. „Šobrīd ārlietu ministrija gatavo nacionālo sankciju likumu. Piemēram, pat ja mums gribētos, ja nav starptautisko organizāciju sankcijas, tad mums pat tīri juridiski ir neiespējami bez īpaša Saeimas pieņemta likuma par vienu vai otru konkrētu gadījumu pamats iekļaut to vai citu uzņēmumu melnajos sarakstos, ja tas nav iekļauts ES, ANO vai EDSO melnajos sarakstos,” skaidro Rinkēvičs.
Par jauno sankciju likumu gan būs jālemj jaunajai Saeimai. Baltijas valstis un Polija dažādu importa ierobežojumu veidā jau saņēmušas pirmos Krievijas atbildes triecienus par ES piemēroto trešo sankciju paketi. Lai arī nestabilās politiskās situācijas dēļ Ekonomikas ministrija jau samazinājusi šī gada izaugsmes prognozi no 4,5% līdz 3,5%, „SEB bankā” domā, ka tā būs vēl zemāka. „SEB prognozes ir, ka tā būs 2,9%. Tomēr nav teikts, ka tā nemainīsies un būs pēdējā. Vēl nevajag panikot, ka būs recesija, bet ekonomiskā izaugsme būs lēnāka,” saka „SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Rudzītis norāda, ka pagaidām grūti prognozēt, kā Baltijas valstu izaugsmi ietekmēs Eiropas Savienības un Krievijas politiskās nesaskaņas. Tiesa, vislielākā cietēja var izrādīties Lietuva, kuras ekonomikas struktūrā savstarpējā tirdzniecība ar Krieviju ir visaktīvākā.
Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda šonedēļ pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija izdarīja jau trešdien, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolet”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.
Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās jau ceturtdien manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
