Pasaules panorāma

Igaunijas prezidents: ar Somiju un Zviedriju būs vairāk drošības

Pasaules panorāma

Pasaules Panorāma: Somija un Zviedrija iesniedz pieteikumu NATO, Vašingtonā atbalsta pretraķešu aizsardzības sistēmas Baltijā

Kongresmeņi atbalsta pastāvīgu ASV karavīru klātbūtni Baltijā

Baltijas valstīm draudzīgie kongresmeņi atbalsta pastāvīgu ASV karavīru klātbūtni reģionā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Redzot to, kas notiek Ukrainā, Latvijai un Baltijai ir vajadzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas un pastāvīga ASV karavīru klātbūtne – tas izskan bieži un nepārtraukti, dažādos līmeņos arī sarunās ar ASV, cerot, ka pagrieziena punkts būs jau jūnijā gaidāmajā NATO samitā Madridē. Vai ASV šis lūgums ir sadzirdēts, un cik tālu tas ir? To Latvijas Televīzija skaidroja, Vašingtonā tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas Baltijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājiem, kongresmeņiem un Baltijas draugiem – republikāni Donu Beikonu un demokrātu Rubenu Gajego.

LTV ar republikāni Donu Beikonu no Nebraskas štata tikās birojā, ēkā iepretim Kapitolijam, pārtraukumā starp daudzām citām tikšanās reizēm un intervijām. Kongresmenis, kurš pats dienējis militārajā aviācijā, uzmanīgi seko līdzi notiekošajam Ukrainā un uzskata, ka karš ir uzvarams, bet ir vajadzīga nepārtraukta rietumvalstu palīdzība.

Esot blakus Krievijai, arī Baltija nevar atslābt, viņš sacīja, pat tad, ja tā ir NATO dalībvalsts, jo Putina interese par reģionu nerimst.

"Baltijas valstīm un arī Amerikai ir jābūt modrām. Un es zinu, ka problēma numur viens visām trim Baltijas valstīm ir vēlme, lai ASV karavīri šeit būtu pastāvīgi – vai tā būtu gaisa aizsardzība, vai helikopteru brigāde, vai kas cits. Un arī mēs gribam šo pastāvīgo uzturēšanos, lai [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zinātu, ka, ja iebruks Latvijā, tad uzbruks arī ASV," sacīja Beikons.

Kongresmenis Beikons uzskata, ka aicinājumam izvietot karaspēku pastāvīgi varētu būt plašs atbalsts ASV Kongresā.

"Domāju, ka būs plašs atbalsts. Tagad Baltijas valstīs esam rotācijas kārtībā – atbrauc briti, kanādieši, pēc kāda laika atgriežas amerikāņi un tā tālāk, bet es gribētu, lai mēs esam pastāvīgi, jo mēs gribam, lai Putinam būtu absolūta skaidrība par to, kas mēs esam un par ko stāvam. Neskaidrība šajos apstākļos ir slikta lieta. Daudziem stratēģiem tā patīk, bet tā ir slikta. Un, ja ir darīšana ar Putinu, tad viņam skaidri ir jāzina, ka mēs iestājamies par saviem sabiedrotajiem. Ukrainas gadījumā viņam nebija nekāda aiztures iedomāties, ka šādi viņš var sagrābt mazākas valstis un iet ar to visu uz priekšu," teica Beikons.

Attēlā Rubens Gajego
Attēlā Rubens Gajego

Līdzīgi domā arī kongresmenis, demokrāts un kara veterāns Rubens Gajego no Arizonas, atzīstot – kamēr vēl amerikāņu karavīri nav pastāvīgi uz Latvijas zemes, ASV ir vismaz jāpastiprina rotācijas.

"Mūsu apņemšanās vispār nav apspriežama. Mums ir jāpalielina savi rotācijas spēki, lai karavīri vienmēr būtu uz vietas un Krievija tādā veidā zinātu, ka mēs esam piesaistīti šim reģionam. Un, protams, ne tikai mēs, bet arī citas NATO valstis. Ir ļoti svarīgi, ka parādām spēku un apņemšanos Baltijas valstīs," uzsvēra Gajego.

Kongresmenis Gajego apstiprināja, ka

ASV zina par mūsu lūgumu palīdzēt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un tāpēc Baltijas atbalstītāju spiediens ASV Kongresā būšot vēl lielāks.

"Te ir daudz darāmā, bet tāpēc mēs esam izveidojuši Baltijas aizsardzības iniciatīvu, lai būtu droši, ka ir pietiekami fondi, lai Baltijas valstis varētu sevi aizstāvēt. Un šogad mēs būsim vēl agresīvāki, un prasām vēl 250 miljonu dolāru šim reģionam. Mani ir ļoti iedrošinājušas sarunas ar Baltijas valstu parlamentāriešiem, aizsardzības ministriem, valdību vadītājiem par to, kā viņi redz integrētu šo drošības stratēģiju, runājot tieši par gaisa aizsardzību. Un, ja tā ir, tad ASV tas viss ir ļoti spēcīgi jāatbalsta, jo es domāju, ka tas ir prātīgs ceļš, pa kuru iet, īpaši tādēļ, ka Baltijas valstis ir ieslēgtas starp Krieviju un Kaļiņingradu, un tām vienkārši ir absolūti nepieciešamas šādas iespējas," vērtēja kongresmenis.

Kad ASV varētu pieņemt lēmumu, pagaidām nav zināms, taču Latvijas Ārlietu ministrija ir paudusi, ka, ņemot vērā Krievijas radītos draudus, sagaida, ka jau jūnijā NATO samitā Madridē būs pavisam konkrētas ziņas par alianses austrumu flanga drošības stiprināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti