Apspriežot attiecības starp Baltijas un Ziemeļvalstīm, izskanēja secinājumi, ka tās pārgājušas jaunā līmenī - no sadarbības uz integrāciju.
Šogad apritējuši 25 gadi, kopš Ziemeļvalstis atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm pēc tam, kad tās atguva neatkarību. Kopš tā laika sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm arvien attīstījusies, un šobrīd tiek organizēta tā dēvētajā NB8 formātā. Tajā ietilpst piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis - Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Islande, Igaunija, Latvija un Lietuva.
Šo valstu līderiem trešdien tiekoties Kopenhāgenā, viens no galvenajiem jautājumiem bija drošība un attiecības ar Krieviju. Preses konferencē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderi bija vienisprātis, ka drošības situācija Baltijas jūras reģionā ir pasliktinājusies un sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, kamēr nav izpildītas Minskas vienošanās par situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos, tomēr vienlaikus meklējot dialoga iespējas. Tāpat tika nosodīta Krievijas rīcība Sīrijā.
“Mazām valstīm kā mēs, kas ticam demokrātijai un likuma varai, mums ir ļoti svarīga starptautisko likumu ievērošana. Tie ir mūsu aizsardzība. Tādēļ ir bijis svarīgi uzturēt sankcijas pret Krieviju. Mēs nevaram nereaģēt,” pauda Norvēģijas premjerministre Erna Solberga.
“Mēs nevaram dzīvot pasaulē, kur lielās valstis vienkārši izlemj, ko darīt ar saviem kaimiņiem,” uzsvēra Solberga.
Runājot par arvien ciešākajām saitēm starp Baltijas un Ziemeļvalstīm, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs vērtēja, ka 25 gadu laikā attiecības pārgājušas jaunā līmenī - no sadarbības un koordinācijas uz integrāciju.
Līdzīgs vērtējums ir Igaunijas premjeram Tāvi Reivasam:
“Ziemeļu un Baltijas valstu reģions droši vien ir vislabāk savstarpēji integrētais reģions Eiropā. Mums ir kopīga izpratne par to, kas ir labs, un kas ir slikts, un mums tas ir jāsaglabā.”
Arī Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), norādot, ka pārrunāti reģionālās sadarbības jautājumi, teica, ka Latvijai šis formāts ir “ārkārtīgi nozīmīgs”.
“Man īpaši nozīmīgi šķiet, ka mums nav domu atšķirības par to, ka šī formāta valstīm ir jābūt vienotām gan īpaši drošības jautājumos, gan reģionālos jautājumos, gan Eiropas Savienības jautājums pēc referenduma Lielbritānijā,” sacīja Kučinskis.
Valstu līderi secināja, ka saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības reģiona valstīm ir līdzīgi izaicinājumi. Tāpat apspriesti ekonomiskās un enerģētikas sadarbības jautājumi, tostarp pretrunīgi vērtētais Krievijas otrā gāzesvada uz Vāciju projekts “Nord Stream 2” - šeit izskanēja aicinājumi pēc Eiropas Savienības vienotas nostājas.
Tikšanās notika ikgadējās Ziemeļvalstu padomes sesijas laikā, kas reizi gadā pulcē Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Islandes politiķus, lai apspriestu savstarpējo sadarbību un aktuālos jautājumus. Šogad sanāksme notiek Dānijas parlamenta ēkā, un starp diskusiju aktuālākajiem jautājumiem ir drošība, migrācija, darba tirgus, ANO tūkstošgades attīstības mērķi un vide.
