Telekanāla TV4 publicētajā aptaujā četras kreisās partijas ieguvušas 50,6% balsu, salīdzinot ar 48% četrām labējām partijām, savukārt sabiedriskās raidorganizācijas SVT publicētajā balsotāju aptaujā kreisie ieguvuši 49,8%, bet labējie - 49,2%.
Abas aptaujas liecina, ka galēji labējā partija "Zviedrijas demokrāti" (SD) pirmo reizi kļuvusi par valsts otro lielāko partiju, ierindojoties otrajā vietā aiz sociāldemokrātiem.
Sociāldemokrāti, kas Zviedrijas politikā atradušies dominējošās pozīcijās kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, šobrīd pie varas atrodas kopš 2014.gada.
Tomēr premjerministre Magdalēna Andešsone amatā atrodas tikai deviņus mēnešus. Neskatoties uz to, viņas vadībā valsts uzsākusi pievienošanās procedūru NATO, un aptaujās premjera bauda lielu popularitāti.
Aptuveni 55% zviedru vēlas, lai Andešsone paliktu valdības vadītāja krēslā, un tikai 32% dotu priekšroku viņas galvenajam sāncensim konservatīvās Moderātu partijas līderim Ulfam Kristersonam.
Sociāldemokrāti var paļauties uz zaļo, Centra partijas un galēji kreiso atbalstu, kamēr labējo bloku veido moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, kam nākas paļauties arī uz SD atbalstu.
Tomēr vienlaikus abi bloki cieš no iekšējām nesaskaņām, un tas acīmredzami sarežģīs nākamās valdības veidošanu.
2018.gadā, kad abi bloki kategoriski atteicās sadarboties ar SD, sociāldemokrātiem pēc vēlēšanām bija nepieciešami četri mēneši, lai izveidotu mazākuma valdību.
