Pēc viņa vārdiem, par ekonomisko sankciju atcelšanu pagaidām nevar būt ne runas, turklāt Eiropai ir jāpalīdz tikt vaļā arī no Krievijas gāzes atkarības. Vienlaicīgi Baidens arī paudis pārliecību, ka pašreizējie apstākļi Rietumus nostāda labākā situācijā, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav spējīgs piedāvāt pieņemamas alternatīvas.
Ukrainas austrumos notiekošajai karadarbībai un Rietumvalstu reakcijai uz šo konfliktu būs ļoti nozīmīga ietekme uz visu pastāvošo starptautisko sistēmu vēl daudzus gadus uz priekšu. Šādu viedokli ietekmīgajā domnīcā „Brookings Institute” paudis Amerikas Savienoto valstu viceprezidents Džo Baidens.
“Manuprāt, transatlantiskajās attiecībās mēs atkal esam sasnieguši punktu, kad ir nepieciešams uzņemties vadību. Tādu līderību, kādu savulaik nesa mūsu vecāku un vecvecāku paaudzes,” sacīja Baidens.
“Manuprāt, pašlaik apkārtēji apstākļi pilnīgi noteikti ir mūsu pusē. Mani optimistisku dara fakts, ka Vladimira Putina vīzija ļoti maz ko spēj piedāvāt Eiropas un arī pašas Krievijas iedzīvotājiem. Tiek piedāvāti tikai mīti un ilūzijas, un tukši solījumi par atgriešanos pagātnē,” norādīja Baidens.
Raksturojot savu līdzšinējo pieredzi ar Putinu, Baidens norādījis, ka Krievijas prezidents ir ļoti praktisks un ies tik tālu, cik varēs, līdz brīdim, kamēr nesaskarsies ar pretestību un līdz kāds viņam skaidri nepateiks, ka par savu rīcību būs jāmaksā augsta cena.
Tieši tāpēc Amerikas Savienotās Valstis negatavojoties mīkstināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz brīdim, kamēr Maskava nebūs pilnībā izpildījusi visas Minskas vienošanās dokumentā uzņemtās saistības.
Baidens paudis pārliecību, ka tāpat rīkosies arī Eiropas Savienības līderi jūnija vidū gaidāmajā samitā, prognozējot, ka sankcijas būs spēkā vismaz līdz gada beigām.
Tāpat Baidens norādījis, ka ļoti nozīmīgs ir kļuvis jautājums arī par enerģētisko drošību, Eiropas atbrīvošana no Krievijas gāzes atkarības ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, pie kuriem pašlaik strādājot Amerikas Savienotās valstis ar saviem Eiropas partneriem.
“Mums abās Atlantijas okeāna pusēs ir nepieciešams strādāt kopā, lai liegtu Krievijai iespējas izmantot dabas resursus kā politiska spiediena instrumentu pret saviem kaimiņiem,” sacīja Baidens.
“Manuprāt, enerģētiskajai drošībai ir jākļūst par nākamo Eiropas projekta integrācijas un tirgus paplašināšanās sadaļu. Ir jāaizstāj valstu atsevišķās politikas ar vienotiem centieniem diversificēt izmantojamos energoresursus, to piegādātājus un maršrutus. Mēs saviem Eiropas draugiem esam piedāvājuši visus savus ekspertus,” norādīja Baidens.
Kā vēl vienu jaunu ārpolitikas instrumentu, ko izmanto Krievija, Baidens minējis korupciju un oligarhiju, kas, viņaprāt, pamatīgi apdraud demokrātiju un uzticību valstu valdībām. Tieši tāpēc arī šajā jomā gan Savienotajām valstīm, gan citām ietekmīgākajām Rietumu valstīm būtu jāsadarbojas, lai palīdzētu jaunajām Eiropas Savienības valstīm un kandidātvalstīm izveidot tādas institūcijas, pret kurām šis jaunais Krievijas ārpolitikas instruments būtu neefektīvs.
Savas uzrunas noslēgumā Baidens arī paudis cerību, ka, ja ASV un Eiropa spēs veiksmīgi aizstāvēt savus principus un tos ievērot, transatlantiskās attiecības būs spēcīgākas kā jebkad iepriekš.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas un prokrievisko separātistu sarīkotajiem referendumiem Ukrainas austrumos un ukraiņu spēku un separātistu cīņas sākuma 2014.gada pavasarī rietumvalstis ieviesa sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, amatpersonām un arī Ukrainas personām, kuras vaino situācijas destabilizēšanā. Sankciju saraksti vairākas reizes paplašināti. Šogad februārī Minskā panākta vienošanās par mierīgu Ukrainas krīzes noregulējumu, taču aizvien tiek ziņots, ka pamiers tiek pārkāpts.
