"Mēs esam ātri rīkojušies, lai nosūtītu Ukrainai būtisku ieroču un munīcijas daudzumu, lai tā spētu cīnīties kaujas laukā un būt iespējami spēcīgākajā pozīcijā pie sarunu galda," sacīts Baidena rakstā, ko publicējusi avīze "The New York Times".
"Tāpēc esmu nolēmis, ka mēs apgādāsim ukraiņus ar modernākām raķešu sistēmām un munīciju, kas viņiem dos iespēju precīzāk trāpīt mērķos kaujas laukā Ukrainā," norādījis Baidens.
Viņš arī uzsvēris, ka Vašingtona nemudina Ukrainu dot triecienus Krievijas teritorijā.
Rakstā Baidens nemin, par kādām raķetēm ir runa, taču ASV administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, žurnālistiem atklāja, ka Ukrainai tiks nosūtītas augstas mobilitātes raķešu sistēmas HIMARS, kuru darbības rādiuss ir 70 kilometru.
Paredzēts, ka šīs sistēmas Ukraina izmantos pret uzbrūkošo Krievijas karaspēku, bet ne triecieniem Krievijas teritorijā, uzsvēra amatpersona.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā amerikāņu medijam "Newsmax" sacījis, ka viņa valsts prasot tālās darbības rādiusa ieročus, lai aizsargātos, nevis lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
Ukraina no ASV saņems vidējas darbības rādiusa raķešu sistēmas, “Javelin” raķetes un to palaišanas iekārtas, paziņojusi ASV, iezīmējot bruņojumu, ko tā grasās piešķirt Ukrainai vēl 700 miljonu dolāru vērtībā. Šī summa tiek atvēlēta no ASV 40 miljardu ASV dolāru vērtās palīdzības paketes Ukrainai.
“Šorīt prezidents Baidens paziņoja par nozīmīgu jaunu drošības sistēmu paketi, lai bruņotu Ukrainu ar papildu spējām un moderniem ieročiem, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu sevi pret Krievijas izvērsto agresiju. Tas ietver modernākas raķešu sistēmas, sniedzot spēju trāpīt svarīgiem mērķiem kaujas laukā Ukrainā no lielāka attāluma,” sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens
Par bruņojuma piegādēm šajās dienās paziņojušas arī Slovākija un Vācija, solot Ukrainai nosūtīt gan haubices, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas.
“Prezidents Putins pieļāva stratēģisku kļūdu. Viņš par daudz par zemu novērtēja Ukrainas tautas, Ukrainas bruņoto spēku, gribu un spēju sevi aizstāvēt. Un viņš par zemu novērtēja NATO un NATO sabiedroto un partneru vienotību, lai atbalstītu Ukrainu,” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Tikmēr Maskava asi kritizējusi rietumvalstu paziņojumus par ieroču piešķiršanu Ukrainai. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka, piegādājot Ukrainai ieročus, ASV pielej eļļu ugunij.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas uzsāktā karā Ukrainā ir nogalināti vairāk nekā 4000 civiliedzīvotāju, bet vēl gandrīz 5000 ir ievainoti, paziņojis ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs. Vairāk nekā puse no nogalinātajiem un ievainotajiem civiliedzīvotājiem ir reģistrēti Luhanskas un Doneckas apgabalos.
Līdz šim ir saņemta informācija par aptuveni 15 000 iespējamo kara noziegumu, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Esot identificēti ap 600 aizdomās turamie un ir ierosinātas 80 krimināllietas. Aizdomās turamo vidū esot augsta līmeņa Krievijas politiķi, augsta ranga militārpersonas un propagandas aģenti.
Visbiežākie Krievijas karaspēka pastrādātie kara noziegumi esot Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošana uz Krievijas teritoriju, spīdzināšanas, izvarošanas, civiliedzīvotāju slepkavības un civilās infrastruktūras iznīcināšana.
Venediktova sacīja, ka Ukrainas varasiestādes nevar izmeklēt iespējamos kara noziegumus, kas ir pastrādāti Krievijas okupētajās teritorijās, taču izmeklētāji intervējot evakuētos civiliedzīvotājus un karagūstekņus, lai iegūtu plašāku informāciju.
Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanā Ukrainā ir iesaistījušās arī Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Slovākija. Savu speciālistu komandu uz Ukrainu ir nosūtījusi Starptautiskā krimināltiesa.
