"Jā, es nosaucu to par genocīdu," sacīja Baidens, atbildot uz reportieru jautājumu par šī termina lietošanu savā runā.

"Kļūst arvien skaidrāks, ka Putins vienkārši mēģina aizslaucīt ideju, ka pat ir iespējams būt ukrainim," teica Baidens.

Baidens sacīja, ka galu galā tiesu ziņā būs noteikt, vai Krievijas darbības Ukrainā ir genocīds. Krievija tiek apsūdzēta zvērībās pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

"Lai juristi starptautiskā līmenī nosaka, vai tas kvalificējas [kā genocīds], bet man tas noteikti tā šķiet," sacīja Baidens, piebilstot, ka "pierādījumu skaits pieaug".

"Nāk klajā jauni pierādījumi par briesmīgajām lietām, ko krievi izdarījuši Ukrainā. Un mēs tikai uzzināsim arvien vairāk par šo postu," sacīja Baidens.

Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos pat pirms tam, kad simtiem Bučā nogalināto civiliedzīvotāju atrašana izraisīja sašutumu starptautiskā mērogā.

Baidens toreiz nosauca Putinu par kara noziedznieku un aicināja viņu tiesāt par Bučas slaktiņu.

ASV līdz šim atturējās lietot genocīda terminu, jo tam ir stingra juridiska definīcija un apsūdzība tajā var radīt smagas sekas.

Baidens otrdien savā runā par augošām benzīna cenām sacīja, ka amerikāņu iespējām piepildīt sava auto benzīna bāku nevajadzētu "būt atkarīgām no tā, vai diktators piesaka karu un īsteno genocīdu otrā pasaules galā". 

Baidens iepriekš uz reportieru jautājumu, vai slaktiņš Bučā ir genocīds, bija atbildējis: "Nē, es domāju, ka tas ir kara noziegums."

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons  prezidenta vēlēšanu priekšvakarā atteicies Ukrainā notiekošo nosaukt par genocīdu. Viņš brīdinājis, ka šādi vārdi nelīdzēs izbeigt karu.

Vienlaikus Makrons sacīja, ka, šādās situācijās lietojot terminu “genocīds”, ir jābūt piesardzīgam, it īpaši tādēļ, ka “ukraiņi un krievi ir brāļu tautas”.

Tas ir Krievijas propagandas bieži izmantots jēdziens, lai uzsvērtu it kā ciešās saites valstu starpā. Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka vīlusies Francijas prezidenta terminu izvēlē.