ĪSUMĀ:
- Džonsons vienošanos ar ES par turpmākajām attiecībām solīja līdz vasaras beigām.
- Tas neizdevās, un nākamais termiņš bija oktobra vidus.
- Avoti britu valdībā: Džonsons piektdien varētu izlemt, turpināt sarunas vai pārtraukt.
- Britu galvenais sarunvedējs Frosts gatavojas ieteikt Džonsonam turpināt diskusijas.
- Frosts uzskata, ka vēl divas nedēļas sarunu palīdzēs domstarpības nogludināt.
- EK: Eiropas Savienības durvis būs atvērtas līdz pēdējam.
Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sākotnēji vienošanos par turpmākajām attiecībām ar 27 valstu bloku Džonsons bija solījis panākt līdz vasaras beigām. Tas neizdevās. Nākamais termiņš tika noteikts oktobra vidus, potenciāli 15. oktobris, kad notiek Eiropas Savienības Padomes samits.
Džonsons norādīja – ja vienošanās līdz šim datumam nav, un tās joprojām nav, tad abām pusēm būtu jāvirzās uz priekšu.
Daži to uzskatīja kā draudus izstāties no sarunām, taču premjera pārstāvji to kategoriski noraidīja.
Britu valdības pārstāvji paziņojuši, ka Džonsons jau šajā piektdienā, pēc Eiropadomes samita beigām, varētu pieņemt lēmumu par to, vai izstāties no turpmākajām sarunām ar Eiropas Savienību vai tomēr tās turpināt. Dauningstrīta norāda, ka iedrošinoši ir izrādījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par to, ka Eiropas Savienībai būtu reālistiski jāskatās uz kompromisiem zvejošanas tiesību jautājumā, lai nākotnes vienošanās būtu gan Apvienotās Karalistes, gan 27 valstu bloka interesēs. Tāpat liela ietekme būs Džonsona trešdienas vakara sarunām ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
Arī britu galvenais sarunvedējs Deivids Frosts gatavojas ieteikt Džonsonam turpināt diskusijas ar Briseli,
jo arī Francijas valdība ir likusi noprast par iespējamo kompromisu zvejniecības jomā.
Frosts ir pārliecināts, ka vēl divas nedēļas regulāru ikdienas sarunu ar Eiropas kolēģiem palīdzētu domstarpības nogludināt. Frosts arī uzskata, ka daudzās jomās vienošanās ar Eiropu būs ļoti laba, bet dažās sfērās tomēr “plānāka, nekā plānots”.
Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē šādu iespējamo Džonsona atkāpšanos no savām vienpusēji izvirzītajām robežlīnijām gan vērtē visai kritiski.
Pēc viņa vārdiem “Brexit” sarunas joprojām ir sarežģītas un pagaidām ir maz iespēju, ka tās varētu ievirzīt tā dēvētajās tuneļa sarunās.
Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Ševčovičs paskaidrojis, ka Eiropas Savienības durvis būs atvērtas līdz pēdējam.
“Galvenais ir nepazaudēt šo izdevību. Tieši tāpēc mēs esam apņēmušies nākamās nedēļas laikā rīkot vēl vienu Apvienotās komitejas tikšanos politiskajā līmenī, lai pārskatītu līdzšinējos sasniegumus un censtos sasniegt vēl lielāku progresu. Jūs jau zināt, ka Eiropas Savienībai ir nopietnas bažas par saistību ieviešanu dzīvē Apvienotās Karalistes pusē. Barnjē kungs ir iepazīstinājis ministrus ar intensīvajām diskusijām, kas notiek ar mūsu britu partneriem, un Eiropadomes tikšanās būs laba iespēja izvērtēt tajās sasniegto. Mēs turpinām darbu, lai panāktu vienošanos. Tas būs ļoti sarežģīti, bet joprojām iespējami, un mūsu durvis būs atvērts līdz pēdējai iespējamai dienai,” sacīja Ševčovičs.
Sagaidāms, ka Eiropas Savienības līderi un Barnjē “Brexit” sarunu progresu apspriedīs ceturtdienas vakarā un ka dalībvalstis lūgs sarunvedēju pastiprināt debates ar Londonu.
“Brexit” sarunas nenoliedzami ir pamatīgi aizēnojis Covid-19 un britu valdības plāni ieviest jaunus, stingrus karantīnas pasākumus, jo pēdējā diennaktī vien visā valstī inficēto personu skaits ir pārsniedzis 17 000, un šāda tendence turpinās jau vairākas dienas.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
