Kijeva uz šo paziņojumu reaģējusi ar skepsi, un ir bažas, ka šāda mobilizācija būs aizsegs jaunu kaujinieku ievešanai no Krievijas, par kuru klātbūtni Ukraina austrumos Maskavu apsūdz rietumvalstis.
Pēc desmit dienām Ukrainas austrumos tikšot izsludināta vispārēja mobilizācija, lai piesaistītu līdz pat 100 tūkstošiem cilvēku, paziņojis pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko, norādot, ka separātistiem jāsagatavo rezerve iespējamam Ukrainas bruņoto spēku triecienam.
Par Zaharčenko paziņojumu vēsta prokremlisko separātistu izveidotā „Doņcekas ziņu aģentūra.” Saskaņā ar to mobilizācija sāksies pēc 10 dienām. Zaharčenko arī paudis, ka „perspektīvā piedāvāts apvienot” Luhanskas un Doņeckas kaujiniekus, „un tieši šiem apvienotajiem spēkiem būtu jābūt 100 tūkstoši cilvēku lieliem”.
Viņš arī piebilda, ka mobilizācijas „pirmā kārtā” būs brīvprātīga. Zarhačenko paziņojis - ja pietiks ar „brīvprātīgajiem”, tad vispārēju mobilizāciju var arī neizsludināt. Mobilizācijas mērķis, Zaharčenko vārdiem, ir sagatavot rezerves Ukrainas bruņoto spēku ofensīvas gadījumā.
Nav skaidrs, vai prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos ir iespējas mobilizēt lielus spēkus un vai tas nav tikai retorisks paziņojums pēc tam, kad Kijeva janvārī atklāja plānus mobilizēt 50 tūkstošus karavīru.
Tikmēr Krievijas karavīru mātes šajās dienās kārtējo reizi ceļ trauksmi, norādot, ka viņu armijā iesauktajiem dēliem uzspiež parakstīt līgumus par nosūtīšanu uz Krievijas - Ukrainas pierobežu.
Situācija Donbasā krasi pasliktinājusies janvārī. Cerības apturēt atsākušās sadursmes zuda, kad sestdien izgāzās Minskas miera sarunas. Patlaban nopietnas kaujas notiek Debaļcevas rajonā. Tiek ziņots par vairākiem upuriem civiliedzīvotāju vidū, un notiek cilvēku evakuācija.
„Vissarežģītākā situācija ir Debaļcevas apkaimē. Nelegāli bruņoti grupējumi turpina uzbrukt Ukrainas armijai, lai atspiestu to no ieņemtajām pozīcijām,” informēja Ukrainas bruņoto spēku runasvīrs Andrijs Lisenko.
Lisenko paziņoja, ka Zaharčenko paziņojums par mobilizāciju liecina, ka viņiem „nav cilvēkresursu un viņi nav sasnieguši savus mērķus, kas ir ieņemt stratēģisko” Debaļcevas pilsētu.
Pie tās pēdējā laikā noritējusi aktīva karadarbība, un separātistu kaujinieki apgalvoja, ka viņiem tur izdevies ielenkt lielu skaitu ukraiņu karavīru. Lisenko paziņoja, ka Debaļcevas centrs ticis apšaudīts ar lādiņiem, un ka valdības spēki esot uzsākuši pretuzbrukumu, lai apturētu pilsētas aplenkšanu. Domājams, Kijevā paziņojumu par moblizāciju arī uzskata par mēģinājumu piesegt papildspēku pieplūdumu no Krievijas. Ukraina apgalvo, ka kaujinieku rindām pievienojušies aptuveni 9000 Krievijas karavīru. Maskava rietumvalstu un Kijevas apsūdzības allaž noliegusi, bet tās personas, kas pievienojušās separātistu rindām no Krievijas, sauc par „brīvprātīgajiem”.
Ņemot vērā šādu notikumu attīstību, iespējams, mainījusies Savienoto Valstu nostāja par atbalsta veidu Kijevai. Laikraksts “The New York Times” ziņo, ka NATO spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā ASV ģenerālis Filips Brīdlovs un ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija sāk apsvērt iespēju apbruņot Ukrainas armiju.
Vašingtona asi kritizējusi Krieviju par atbalstu separātistiem, bet līdz šim ir noliegusi iespēju piegādāt ieročus Ukrainai, tā vietā bruņotajiem spēkiem sūtītas bruņuvestes, medicīnas aprīkojums un radari mīnmetēju šāviņu noteikšanai. Apbruņošanas jautājums kļuvis aktuāls tāpēc, ka ekonomiskās sankcijas maz ietekmē Krievijas rīcību Ukrainā.
Pēc nosacīta pieklusuma decembrī, pēdējās nedēļās karadarbība Ukrainas austrumos atkal uzliesmojusi, un mēģinājumi starptautiskās sarunās vienoties par situācijas noregulēšanu nav sekmējušies. Nedēļas nogalē kaujās bojā gājuši vairāk nekā 50 cilvēku, bet kopš konflikta sākuma pagājušajā pavasarī - vairāk nekā 5000.
Jau gandrīz gadu Ukrainā notiek karadarbība. Vispirms martā Krievija anektēja Ukrainu, savukārt aprīlī Maskavas atbalstītie kaujinieki aktivizējās Ukrainas austrumos. Kopš tā laika Donbasā norit Ukrainas armijas pretterorisma operācija pret prokrieviskajiem separātistiem. Pēc Ukrainas un NATO paustā, Krievijas armija arī līdzdarbojas Ukrainā. Krievija gan noliedz, ka tās karaspēks būtu ieradies Austrumukrainā.
