Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem uz otro vietu pretendē Zaļās partijas atbalstītais neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens un bijusī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Irmgarde Grīsa ar aptuveni 20 procentiem balsu katrs.
Ar vienu no šiem politiķiem nākamajā kārtā būs jācīnās svētdienas balsojuma uzvarētājam un pašreizējam parlamenta vicespīkeram Hoferam.
Pilnīgu sakāvi vēlēšanās cieta valdošās koalīcijas partiju – sociāldemokrātu un konservatīvās Tautas partijas kandidāti.
Abas partijas pēdējās desmitgadēs dominēja Austrijas politikā. Kopš Otrā pasaules kara valsts prezidenta krēslu vienmēr ieņēma vai nu sociāldemokrātu, vai konservatīvās Tautas partijas pārstāvis, taču tagad varētu notikt vēsturisks pagrieziens, un valsts līdera amatā varētu stāties vai nu zaļo, vai galēji labējās Brīvības partijas kandidāts.
Austrija ir viena no valstīm, kas izjūt lielu imigrācijas spiedienu, tās robežas aizvadītajā gadā jo īpaši bija sasniedzis liels skaits patvēruma lūdzēju. Gluži kā kaimiņvalstī Vācijā arī šeit augušas iedzīvotāju bažas un neapmierinātība ar valdošo politiķu darbu.
Vēl pirms vēlēšanām publiskotā statistika liecina, ka labas izredzes iegūt prezidenta krēslu ir politiķiem, kuri ir negatīvi noskaņoti pret iebraucējiem.
Austrijā prezidents tiek ievēlēts uz sešiem gadiem un drīkst ieņemt šo amatu ne ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās - 2004. un 2010.gada 25.aprīlī uzvarēja sociāldemokrātu pārstāvis Heincs Fišers.
