Kopš Otrā pasaules kara Austrijā pie varas vienmēr ir bijušas divas partijas – kreisi centriskie sociāldemokrāti vai labēji centriskā Tautas partija. Šīs partijas 70 gadus ir veidojušas valdību vai nu vienas pašas, vai koalīcijā.
Taču pēdējo gadu laikā atbalsts abām lielākajām partijām ir strauji samazinājies, un nedēļas nogalē notikušās prezidenta vēlēšanas abiem politiskajiem spēkiem ir devušas kārtējo nopietno triecienu.
Par pārsteigumu vēlēšanu pirmajā kārtā ir parūpējies Austrijas galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers, kurš ieguvis 36 procentus balsu. Ar to nav pietiekami, lai uzvaru gūtu pirmajā kārtā, tāpēc 22.maijā tiks sarīkota otrā kārtā.
Tajā Hoferam pretī stāsies Zaļās partijas neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens, par kuru balsojuši 20 procenti balsstiesīgo austriešu.
Sociāldemokrātu un Tautas partijas kandidāti Rūdolfs Hundštorfers un Andreass Kols abi ieguvuši aptuveni 11 procentus balsu, neiekļūstot nākamajā kārtā. Turklāt abu koalīcijas partiju kandidātus apsteigusi vēl viena neatkarīgā pretendente, bijusī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Irmgarde Grissa.
Lai arī Austrijas prezidenta pilnvaras kopumā ir visai ceremoniālas, prezidentam tomēr ir tiesības iecelt valdības vadītāju, nominēt atsevišķus ministrus, Augstākās tiesas tiesnešus, militāro vadību un vairumu ietekmīgāko birokrātu.
Austrijas politikas vērotāji norāda, ka Austrijai, kurā ļoti izplatīta ir kompromisu panākšana un vienprātība balsojumos, galēji labējās partijas kandidāta iespējamā nokļūšana valsts prezidenta amatā var būt nopietns politisks satricinājums.
Vienlaicīgi tiek norādīts, ka Norberta Hofera uzvara ir apstiprinājums tam, ka tradicionālās partijas kļūst arvien nepopulārākas, un iemesls tam ir gan īstenotā ekonomiskā politika, gan pašreizējo politiķu nostāja imigrācijas jautājumos.
Vēlētāju aptauju rīkotāju kompānijas OGM pārstāve Karina Kvrtila “Deutsche Welle” norādījusi - agrāk prezidenta vēlēšanās uzmanības centrā ir bijušas personības, bet tagad priekšplānā noteikti ir nonākuši politiskas dabas jautājumi un vadošo partiju kandidāti ir spiesti atbildēt par savu partiju neveiksmīgo politiku. Bēgļi un ekonomika ir tikai daži no sasāpējušajiem jautājumiem, taču iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar brūkošo izglītības sistēmu, pieaugošo bezdarbu, kā arī banku krīzes izraisīto pieaugošo budžeta deficītu.
Runājot par vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējušo Norbertu Hoferu, priekšvēlēšanu laikā viņš izcēlies ar vairākiem skaļiem paziņojumiem, paužot vēlmi panākt Austrijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpat Hofers izteicis vēlmi aizliegt musulmaņu sieviešu galvassegas, kā arī pieprasījis, lai no valsts sociālās sistēmas tiktu izslēgti visi ārzemnieki.
Lai arī tabloīds „Osterreich” Hofera uzvaru raksturojis kā cunami, kas apgriezis politisko dienaskārtību kājām gaisā, tiek atzīts, ka Hofers ir patīkams un laipns protesta politiķis, kurš Brīvības partijas brutālos paziņojumus māk ietērpt maigā valodā.
Taču Hofera iespējamā uzvara vēlēšanās nebūt nenozīmē, ka Austrijā varētu mainīties arī valdošā koalīcija. Par spīti tās popularitātes kritumam pašreizējās koalīcijas pilnvaras būs spēkā vēl līdz 2018.gadam. Tā kā pirmstermiņa vēlēšanas pagaidām netiek apsvērts, vienīgais veids, kā sabiedrībai paust savu protestu ar īstenoto politiku, ir prezidenta vēlēšanas.
