Austrija un Luksemburga piekrīt banku darbu slepenības mazināšanai

Eiropas Savienībā (ES) būs grūtāk izvairīties no nodokļu maksāšanas, noguldot naudu kontos citā dalībvalstī. Luksemburga un Austrija beidzot piekritušas jauno noteikumu ieviešanai, kas paredz izbeigt banku slepenības politiku. Abas pēdējos gados tiem pretojās, pieprasot, lai Brisele līdzīgus noteikumus piespiež ieviest arī tādām valstīm kā Šveice. Tagad garantijas esot saņemtas.

Luksemburga pirms dažām dienām ES samitā apstiprināja, ka atbalsta jaunos noteikumus banku slepenības politikas izbeigšanai, lai tādējādi apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Luksemburgas premjers Ksavjers Betels paziņoja, ka arī Austrija piekritusi dot „zaļo gaismu" pēc tam, kad abas saņēma „garantijas" no pārējām kopienas valdībām, ka jaunajiem noteikumiem pierunās piekrist arī trešās valstis, kā Šveici un Lihtenšteinu.

Uzlabotā direktīva, kuras pieņemšanu Austrija un Luksemburga bija bloķējušas sešus gadus, paredz likt bankām automātiski apmainīties ar informāciju ar nodokļu institūcijām citās valstīs, tādejādi ļaujot vieglāk atrast slēptus noguldījumus un iekasēt nodokļus par procentu ienākumiem.

Austrija un Luksemburga, kuru banku sektors pazīstams ar savu konfidencialitātes politiku, iepriekš pretojās piekrist direktīvai, pieprasot vienādus nosacījumus visiem, proti, lai līdzīgiem noteikumiem piekrīt arī Šveice, Lihtenšteina, Monako, Andora un Sanmarīno. Garantijas, ka tiks sāktas nopietnas sarunas, tagad esot saņemtas.

Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs apsveica Luksemburgas un Austrijas lēmumu, norādot, ka vienošanās ir „nepieciešama", lai dalībvalstis varētu labāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Bet Luksemburgas premjers Ksavjers Betels norādīja, ka lēmums par direktīvas atbalstīšanu pieņemts jau decembrī, un valsts gaidījusi Briseles apstiprinājumu par trešo valstu iesaistīšanu. Viņš arī noraidīja, ka ir sāpīgi būt tam premjeram, kas paziņo par Luksemburgas gadiem ilgušās pretošanās izbeigšanu jauno noteikumu ieviešanai, un uzsvēra, ka būs priecīgs, ja spēs mainīt valsts finanšu centra tēlu. „Tas nemaz nav sāpīgi. Es stingri aizstāvu Luksemburgas banku sektoru. Es uzskatu, ka tas ir kompetents, un man jāsaka, ka es nepiekrītu ainai, ko zīmē atsevišķi žurnālisti, ka Luksemburga pastāv tikai naudas atmazgāšanai. Ja es esmu premjerministrs, kura laikā mums izdodas atbrīvoties no šī tēla, es būšu priecīgs un lepns par darbu, ko paveikusi šī valdība," saka Betels.

Analītiķi tikmēr norāda, ka nozīmīgu lomu Luksemburgas un Vīnes nostājas maiņā spēlējušas ASV, pieņemot likumu, kas piespieda bankām citās valstīs, tostarp Šveicē, Luksemburgā un Austrijā, sniegt ASV varas iestādēm vairāk informācijas par tiem Savienoto Valstu pilsoņiem, kas cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veidojot slepenus uzkrājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti