Austrijā aizliedz islāma organizācijām saņemt līdzekļus no ārvalstīm; musulmaņi dusmīgi

Austrijas parlaments ir pieņēmis grozījumus gadsimtu senā likumā par islāmu, kas turpmāk liegs islāma organizācijām valstī saņemt finansējumu no ārzemēm. Musulmaņu pārstāvji uz to reaģējuši kritiski, jo uztvēruši to kā diskrimināciju, norādot, ka citas reliģijas var rīkoties daudz brīvāk.

Austrija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā dzīvo salīdzinoši liela musulmaņu kopiena – vairāk nekā pusmiljons no valsts astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Jau daudzas desmitgades valstī darbojās likums, kas regulē musulmaņu dzīvi Austrijā un atzīst, ka islāms ir viena no Austrijas oficiālajām reliģijām. Ilgstoši šie nosacījumi arī uztverti kā paraugs visā Eiropā, kā būtu jāizturas pret dažādām reliģijām.

Taču tagad parlaments ir pieņēmis grozījumus, kas aizliedz finansēt musulmaņu organizācijas, mošejas, garīdzniekus no ārzemēm un īpaši saņemt naudu no tādām valstīm kā Turcija un Saūda Arābija.

Politiķi noliedz, ka šī rīcība būtu saistīta ar nesenajiem teroraktiem Parīzē, trauksmi Beļģijā un daudzviet citur Eiropas valstīs, kur atklātas teroristu šūniņas un tapis zināms, ka pilsoņi visai ievērojamā skaitā devušies karot džihādistu rindās uz Sīriju vai Irāku.

Musulmaņu pārstāvji jau reaģējuši kritiski, norādot, ka grozījumi tomēr ir diskriminējoši, jo nedz kristieši, nedz ebreju reliģiskās organizācijas nav pakļautas šādiem noteikumiem.

„Mēģinājums radīt „Austrijas stila islāmu” ignorē nepieciešamību veicināt reliģisko daudzveidību un abpusēju cieņu,” tā sacījusi Austrijā dzīvojošā Turku islāma savienība, kas kopā ar citām musulmaņu organizācijas tagad plāno likumprojektu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā.

Kopumā Austrijā strādā aptuveni 300 musulmaņu garīdznieku.

Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs sarunā ar raidorganizāciju BBC šo kritiku neatzīst. „Pirmais likums par islāmu Austrijā tika radīts 1912. gadā, taču tagad radās nepieciešamība pēc jauna likuma. Mēs to radījām kopā ar musulmaņu kopienu, un tā mērķis ir radīt iespēju būt par ticīgu musulmani un lepnu austrieti vienlaikus. Mēs nevēlamies ietekmi no ārvalstīm un nevēlamies, lai mūsu musulmaņu kopiena būtu atkarīga no ārzemju finansējuma,” teica Kurcs.

Likuma grozījumus kritizē arī pretējā fronte – labējie radikāļi, pēc kuru domām likumprojekts nebūt nav pietiekami stingrs un nepalīdzēs novērst radikalizēšanos. „Islāms nepieder pie Austrijas nedz kulturāli, nedz vēsturiski," tā paziņoja partijas līderis Heincs Kristians Štrahe.

Austrijas Iekšlietu ministrijas informācija liecina, ka gandrīz 200 islāmistu no Austrijas ir devušies karot teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" rindās Sīrijā un Irākā, bet sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka aizvien vairāk iedzīvotāju baidās no teroraktiem pašmājās un uzskata, ka musulmaņu vidū ir arvien vairāk radikālu uzskatu piekritēju.

Taču Austrijas vara paredz ne tikai liegumus, likumprojektā ir vairāki punkti, kas musulmaņus apmierina, piemēram, tie paredz jaunas augstākās izglītības programmas imamiem, garantēt iespējas apmeklēt citus musulmaņus armijas kazarmās, cietumos un slimnīcās, kā arī sabiedriskajās institūcijās jāpiedāvā pārtika atbilstoši musulmaņu ēdiena gatavošanas tradīcijām un noteikumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt