Irāna ar pasaules lielvarām - Amerikas Savienotajām Valstīm, Franciju, Vāciju, Krieviju, Ķīnu un Lielbritāniju jau ilgāku laiku nespēj vienoties, kā arī šie sarunu termiņi Irānai nemitīgi tiek pagarināti.
Pēdējā vienošanās, kas tika noslēgta starp sarunās iesaistītajām pusēm, bija 2013.gadā Ženēvā, un tā bija pagaidu vienošanās. Kopš tā laika turpmākās sarunas nav tik raiti ritējušas. Irānai jau trīs reizes ir pagarināts termiņš, kura laikā tai ir jāpanāk ar Rietumu valstīm galīgā vienošanās. Šis pēdējais trešais termiņš ir noteikts līdz šī gada 30.jūnijam.
Pirms gaidāmajām sarunām šīs nedēļas laikā Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavads Zarifs ir ticies ar teju visiem sarunās iesaistīto valstu pārstāvjiem: ASV Valsts sekretāru Džonu Keriju, Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru, Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu, Krievijas ārlietu ministra vientieku Sergeju Ribakovu, Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni, kā arī ar viņas vietnieci Helgu Šmiti.
Zarifs uzsvēra, ka kodolsarunas ar Rietumu valstīm notiku produktīvāk, ja tās vairāk respektētu musulmaņu tradīcijas un norādīja arī uz konfliktsituāciju, kas saistīta ar Muhameda karikatūrām.
Tāpat viņš piebilda, ka Rietumu valstīm ir jāsamazina vai pilnībā jāpārtrauc izdarīt spiedienu uz Irānu, ja tā vēlas noslēgt vienošanos. Tomēr Irānas ārlietu ministrs piekrita, ka šīs kodolsarunas nevajadzētu turpināt mūžīgi.
Arī Irānas ārlietu ministra vietnieks Abass Aragči uzsvēra, ka turpmākajās kodolsarunās daudz kas būs atkarīgs no pašām valstīm un to politiskās gribas.
Savukārt Starptautiskās krīzes grupas pētnieks Alī Vaezs norāda, ka šodienas sarunās starp Irānu un lielvarām, panākot vienošanos jau par vienotiem principiem, to varētu uzskatīt par ievērojamu soli uz priekšu sarunu procesā, tā vēsta starptautiskā ziņu aģentūra „Radio Brīvā Eiropā”.
Šo sarunu procesā Rietumu valstis vēlas ierobežot Teherānas kodolprogrammu un samazināt urāna bagātināšanu, lai novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar kodolieroču attīstīšanu.
Savukārt Irāna kategoriski noliedz, ka kaut kas tāds tiktu mēģināts darīts, norādot, ka tā ir tikai un vienīgi ieinteresēta kodolenerģijas ražošanā, kas ir paredzēta civiliem mērķiem.
