Pēdējās nedēļās un mēnešos viņš saskāries ar pieaugošu spiedienu, tostarp migrācijas krīzes dēļ. Tikai pirms dažām nedēļām vēl viens trieciens bija sociāldemokrātu partijas sliktie rezultāti Austrijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā uzvarēja galēji labējās partijas kandidāts.
56 gadus vecais centriski kreisais Verners Faimans bijis Austrijas kanclers kopš 2008.gada. Taču pirmdien, 9.maijā, viņš paziņoja, ka atkāpjas gan no valdības vadītāja, gan viņa partijas līdera amata.
Steidzīgi sasauktā preses konferencē Faimans paziņoja, ka viņš vairs nebauda „stingru atbalstu” savā partijā, un, no tā izdarot secinājumus, pieņēmis lēmumu atkāpties. Faimans uzsvēra, ka „šai valdībai ir nepieciešams spēcīgs, jauns sākums”.
Savā paziņojumā kā galvenos izaicinājumus savā amata termiņa laikā viņš minēja bezdarba līmeņa samazināšanu, sabiedrības saliedēšanu un bēgļu krīzi.
Migrācijas un bēgļu krīze aizvadītajos mēnešos bijusi viens no smagākajiem izaicinājumiem kanclera Faimana valdībai. Iepriekš šogad viņš piekāpās koalīcijas partnera - konservatīvās Tautas partijas spiedienam noteikt „griestus” cilvēku skaitam, kas var pieteikties patvērumam Austrijā. Tas notika pēc tam, kad valstī pērn ieradās vairāk nekā 90 000 patvēruma meklētāju.
Nozīmīgs trieciens Faimanam bija arī Austrijas prezidenta vēlēšanas. Kaut šī amata pilnvaras ir ceremoniālas, Austrijā par prezidentu balso iedzīvotāji. Pirmajā vēlēšanu kārtā visvairāk balsu saņēma galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers, iegūstot 35% balsu. Tagad vēlēšanu otrajā un izšķirošajā kārtā 22.maijā viņam pretim stāsies "zaļo" partijas atbalstītais neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens.
Pirmās kārtas rezultāti nozīmē, ka pirmo reizi kopš 1945.gada Austrijas prezidents nebūs ne no vienas no abām šobrīd valdībā esošajām centriskajām partijām.
Bet, ja uzvarēs galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Hofers, viņš var izmantot atsevišķas Austrijas prezidenta amata pilnvaras, kas līdz šim nav bijušas izmantotas. Viņš var atlaist valdību - un Hofers ievēlēšanas gadījumā to solījis darīt - vai atlaist parlamentu.
Abas šobrīd valdošās centriskās partijas - sociāldemokrāti un konservatīvie - nemainīgi dominējušas Austrijas politikā septiņas pēdējās desmitgades, taču pēdējā laikā atbalsts tām sarucis. Šīs valdības laikā audzis bezdarba līmenis, koalīcijas partneri arī strīdējušies par strukturālajām reformām.
Pēdējās parlamenta vēlēšanās pirms trim gadiem tām knapi izdevās iegūt pietiekamu deputātu skaitu vairākuma izveidošanai. Un nākamajās, kas paredzētas pēc diviem gadiem, tas var būt vēl grūtāk izdarāms uzdevums. Šobrīd aptaujas liecina, ka vislielāko atbalstu bauda galēji labējā Brīvības partija ar 30%, bet šī brīža koalīcijas partijas abas kopā bauda atbalstu, kas ir mazāks nekā 50%.
Pirmdien vēl nebija skaidrs, kurš varētu stāties Austrijas kanclera amatā pēc Faimana. Sabiedrībā populārais Vīnes mērs Mihaels Hoipls pagaidām uz laiku ieņems sociāldemokrātu partijas līdera vietu.
