Bažas par apšaudēm uz Izraēlas un Libānas robežas paudusi Apvienoto Nāciju Organizācija.
Nav ziņu par upuriem
Izraēlas ziemeļu robeža ar Libānu allaž ir bijusi sarežģīta zona, kur ik pa laikam ir uzliesmojuši konflikti, un arī pēdējās dienās atkal rīb artilērija un lido ne tikai raķetes, bet Izraēla pēc ilgiem laikiem ir veikusi uzlidojumus Libānas teritorijā.
Bumbas kritušas mazapdzīvotās zemēs, atstājot dziļus krāterus, ziņu par upuriem pagaidām nav, taču vietējo ciematu iedzīvotāji, kas to pieredzējuši, neslēpj pārdzīvojuma šausmas.
“Tie bija tik spēcīgi uzlidojumi. Domāju, ka māja sabruks. Mazliet pagaidījām, bet pēc desmit minūtēm nāca jau nākamais,” stāsta vietējā iedzīvotāja Miriama Šikri.
“Situācija ir saspringta. Mēs esam piedzīvojuši līdzīgu periodu 1970. gadā, kad palestīnieši izvērsa partizānu karu pret Izraēlu. Tagad ir līdzīgi, un tas rada spriedzi,” spriež vietējais iedzīvotājs Ajajs Musa.
Pirmie triecieni septiņu gadu laikā
Izraēla skaidro, ka raidījusi atbildes uzbrukumu raķetēm, kas jau vairākas dienas lidojušas no Libānas puses, par ko atbildību pagaidām īsti neviens nav uzņēmies. Savukārt “Hezbollah” kaujinieki, kurus atbalsta Izraēlas lielākā pretiniece Irāna, paziņojuši, ka piektdien ir atbildējuši Izraēlas uzbrukumiem ar raķešu sēriju un Izraēla atkal ir šāvusi pretī.
Grupējums “Hezbollah” piektdien no Libānas teritorijas izšāva gandrīz 20 raķešu Izraēlas virzienā. Izraēlas aizsardzības spēki informēja, ka desmit raķetes pārtvēra pretgaisa aizsardzības sistēma “Dzelzs kupols”, bet sešas raķetes piezemējās neapdzīvotās vietās Izraēlas ziemeļos. Vēl trīs raķetes nokrita Libānas teritorijā.
“Hezbollah” paziņoja, ka raķešu uzbrukumi bija grupējuma atbilde uz Izraēlas ceturtdien īstenotajiem aviācijas uzlidojumiem Libānas dienvidos. Tie bija pirmie Izraēlas gaisa triecieni Libānas teritorijā kopš 2014. gada.
ANO aicina pārtraukt uguni
Izraēlas iznīcinātāji pacēlās debesīs pēc tam, kad trešdien valsts ziemeļus sasniedza vairākas no Libānas dienvidiem raidītas raķetes. Izraēla šajos uzbrukumos vaino “Hezbollah”, kas noliedz savu vainu.
Izraēla uz piektdien notikušajiem “Hezbollah” raķešu uzbrukumiem reaģēja ar artilērijas triecieniem Libānas teritorijā.
Libānas valdība nosodīja Izraēlas ceturtdien veiktos uzlidojumus.
Savukārt Izraēlas aizsardzības spēku pārstāvis Avihajs Adrae atbildēja, ka ebreju valsts nevēlas karot, bet ir gatava to darīt, lai sevi aizstāvētu.
“Neatkarīgi no tā, kas izšauj raķetes, mūsu vēstījums ir skaidrs – Libānas valdībai ir jāuzņemas atbildība par visiem raķešu uzbrukumiem, kas no tās teritorijas ir raidīti Izraēlas virzienā.
Libāna nespēj kontrolēt teroristu organizācijas, kas darbojas tās teritorijā. Izraēla nekādā gadījumā neakceptēs Libānas uzbrukumus tās suverenitātei,” paziņoja Adrae.
Apvienoto Nāciju pagaidu spēki Libānā, kas veic miera uzturēšanas operāciju uz Libānas un Izraēlas robežas, brīdinājuši par “ļoti bīstamu situāciju” un aicinājuši abas puses “pārtraukt uguni un saglabāt mieru”.
Izraēla un “Hezbollah” pēdējo reizi karoja 2006. gadā.
Bažas par jaunu bruņoto konfliktu
Izraēlas premjerministrs Naftali Benets sasaucis ārkārtas drošības sanāksmi, bet Izraēlas bruņoto spēku virspavēlniecība paziņojusi, ka nevēlas sākt pilnu karu, tomēr tam ir gatava.
Eksperti raizējas, ka, situācijai saasinoties, reģionā var sākties jauns bruņots konflikts. Izraēlas gaisa spēki jau regulāri veic uzlidojumus Gazas joslā un Sīrijā, taču pēdējos septiņus gadus šādi nebija uzbrukuši Libānai.
ANO ir nosodījusi uzbrukumus Izraēlai, kas izprovocējuši šo konfliktu, un tagad uzmanīgi vēro Libānas ziemeļus.
Krīze briest arī abām pusēm sarežģītā laikā, jo Izraēlas jaunā valdība grib noturēt mieru pēc nesenā konflikta uzplaiksnījuma Gazas joslā, savukārt Libāna cīnās ar milzīgām finanšu un ekonomikas grūtībām, kā arī joprojām pūlas atgūties no postošā sprādziena Beirūtas ostā, kas izpostīja lielu daļu pilsētas.
