Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

ASV 70% saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnu

Dienas ziņas

Deputāts vēlas reģistrēties bezdarbniekos

Libānā piemin sprādziena gadadienu

Libānā piemin pirms gada notikušā milzu sprādziena upurus

Libānas galvaspilsētā Beirūtā trešdien tika pieminēta pirmā gadadiena kopš traģiskā sprādziena, kad nepareizi uzglabāta amonija nitrāta eksplozijā dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 cilvēku, bet vairāki tūkstoši tika ievainoti.

Gadu vēlāk tūkstošiem cilvēku sapulcējās Beirūtas ostas rajonā, lai pieminētu traģēdijas upurus, kā arī paustu neapmierinātību ar incidenta lēno izmeklēšanu, jo līdz šim par notikušo pie atbildības nav saukta neviena augsta Libānas amatpersona.

300 000 cilvēku palika bez pajumtes

Pagājušā gada sprādziens Beirūtā tiek uzskatīts par vienu no visu laiku jaudīgākajām eksplozijām, neskaitot kodolsprādzienus.

Aculiecinieku sociālajos medijos ievietotajos video bija redzams, kā debesīs paceļas sarkanbrūnas krāsas sprādziena bumba un uzreiz seko spēcīgs triecienvilnis, izsitot ēku stiklus un nodarot citus lielus postījumus.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par Beirūtas sprādzienu

Sekoja šoks un apjukums, un tikai vēlāk kļuva skaidrs, ka sprādziens noticis ostā, kur eksplodēja teju 3000 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas vairākus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Šā sprādziena jauda bija jūtama pat vairāk nekā 200 kilometru attālumā. Sprādzienā tika nopostīta daļa no Beirūtas ostas un vairākas priekšpilsētas, kuru drupas pilnībā nav novāktas joprojām. Sprādziens atstāja bez pajumtes 300 000 cilvēku.

Upuru tuvinieki pieprasa taisnīgumu

Libānā trešdien ir sēru diena, slēgti veikali, bankas un uzņēmumi, karogi ir nolaisti pusmastā.

Beirūtas sprādziena upurus pieminēja arī citur pasaulē. Bojā gājušos un cietušos savā pirmajā publiskajā audiencē pēc pārciestas operācijas īpaši atcerējās Romas pāvests Francisks.

Līdz šim daudzu bojā gājušo un cietušo ģimenes ir rīkojušas demonstrācijas un protesta akcijas, pieprasot vainīgo saukšanu pie atbildības.

"Mana meita no debesīm lūdz man par savām tiesībām un taisnību. Es negribu atriebties. Es gribu patiesību un taisnīgumu. Šīs ir manas tiesības visas pasaules priekšā,” uzsver Džordžs Bezdjians, kurš sprādzienā zaudēja meitu Džesiku.

“Amatpersonas, tostarp ļoti augsta līmeņa valdības un drošības amatpersonas, kopš sprādziena ir noliegušas savu vainu. Mūsu ziņojums parādīja, ka visi šie cilvēki zināja ne tikai par amonija nitrātu ostā, bet arī par iespējamajām briesmām un bija atbildīgi par rīcību. Tas ir ļoti smags cilvēktiesību pārkāpums,” norāda cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Human Rights Watch” pārstāve Aja Mazdžuba.

Neviens nav saukts pie atbildības

Gan valdības, gan muitas, gan ostas un drošības iestāžu darbinieki, visticamāk, bija zinājuši par to, ka sprādzienbīstamas vielas tiek uzglabātas neatbilstoši drošības prasībām, proti, amonija nitrāta mēslojums atradās blakus sprādzienbīstamai pirotehnikai un citām bīstamām vielām. Sākotnējā izmeklēšana arī noskaidrojusi, ka eksploziju izraisīja noliktavā veiktie metināšanas darbi.

Taču līdz šim par notikušo neviena no augstākajām valsts amatpersonām nav notiesāta. Pamatojoties ar politiķu tiesisko imunitāti, līdz šim izmeklētājiem nav sniegta atļauja nopratināt vadošos politiķus un bijušās amatpersonas.

Starptautiskā organizācija "Amnesty International” Libānas varas iestāžu rīcību ir nosaukusi par nekaunīgu tiesu darba kavēšanu, savukārt "Human Rights Watch" apsūdz Libānas varas iestādes kriminālā nolaidībā.

Nedēļas sākumā sprādziena upuru tuvinieki pieprasīja varas iestādēm atcelt tiesisko imunitāti, pretējā gadījumā turpmākie protesti varētu kļūt daudz agresīvāki.

Libānai nepieciešama palīdzība

Notikušais ievērojami ietekmēja arī valsts ekonomisko stāvokli, un trešdien pēc bijušās koloniālās lielvaras Francijas iniciatīvas tika sarīkota ANO atbalstīta starptautiska donoru konference.

Tās mērķis ir savākt vismaz 350 miljonus eiro, kas, pēc ANO aprēķiniem, ir nepieciešami, lai apmierinātu visaktuālākās vajadzības Libānas iedzīvotājiem, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo zem nabadzības līmeņa. Runa ir par pārtikas drošību, izglītību, veselības aprūpi un tīra ūdens piegādi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolīja, ka Francija atvēlēs Libānai 100 miljonus eiro, vienlaikus norādot, ka Libānas vadība ir parādā valsts iedzīvotājiem patiesību par notikušo.

Jau iepriekš tika minēts, ka starptautiskās palīdzības piešķiršana Libānai būs atkarīga no tā, cik korumpētā valsts būs gatava mainīties un īstenot reformas. Taču Libānai joprojām tā arī nav jaunas valdības un to nav spējis izveidot arī premjerministra amatam izraudzītais Nadžibs Mikati.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Mikati, kurš ir Libānas bagātākais cilvēks un daudzviet tiek uzskatīts par ilggadējās koruptīvās oligarhijas simbolu, valdības sastāvu nosauks tieši līdz Beirūtas sprādziena gadadienai. Taču arī šis mērķis joprojām nav piepildījies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt