Kad NATO iznīcinātāji izlidoja pirmo reizi, Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas tuvumā identificēja sešas Krievijas militārās lidmašīnas: tostarp četrus stratēģiskos bumbvedējus TU-95.
Divas stundas vēlāk Kanādas gaisa spēku iznīcinātāji atkal pacēlās, jo radari fiksēja vēl četrus krievu lidaparātus. Trešajā reizē gaisa patruļa identificēja vēl trīs Krievijas lidmašīnas.
Krievu lidaparāti neieslēdz lidojumu retranslatorus, kas pieņem radio signālus un nosūta atbildes, neziņo par lidojumu plāniem un neatbild civilajiem gaisa satiksmes dispečeriem.
„Tas liecina, ka Krievija turpina savu agresīvo retoriku pret ES un NATO. Pēc pēdējās [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina uzrunas, kas bija ceturtdien, es domāju, ka tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka neskatoties uz savu slikto ekonomisko situāciju, viņi turpina investēt savu bruņoto spēku attīstībā.
Modernizējot savus bruņotos spēkus, (..) ir potenciāls drauds jebkurai lidmašīnai, un šādus lidaparātus ir grūtāk konstatēt. Bieži vien tas notiek vizuāli. Tāpēc tas ir pietiekami rupjš starptautisko attiecību normu pārkāpums attiecībā uz lidojumu nodrošināšanu gaisa telpā, ko Krievija regulāri ignorē,” saka ministrs.
Nesen Norvēģijas armijas lidmašīna gandrīz sadūrās ar Krievijas iznīcinātāju, kas bija pielidojis bīstami tuvu. Abus lidaparātus šķīra nieka 20 metri. Bet martā aviokompānijas SAS pasažieru laineris par mata tiesu virs Zviedrijas izvairījās no sadursmes ar Krievijas armijas izlūklidmašīnu.
