Monro doktrīna tika pieņemta piektā Savienoto Valstu prezidenta Džeimsa Monro valdīšanas laikā 1823. gadā. Saskaņā ar šo dokumentu, pasaule tiek sadalīta Eiropas un Amerikas valsts pārvaldes sistēmās, kas savukārt paredzēja abpusēju neiejaukšanos dažādu sistēmu valstu iekšpolitikā. Proti, ar šo doktrīnu tika noteikts, ka jebkādi turpmākie Eiropas valstu centieni kolonizēt zemes Ziemeļamerikā vai Dienvidamerikā tiks uzskatīti par agresiju, kas prasa ASV iejaukšanos. Vienlaicīgi ASV apņēmās neiejaukties esošajās Eiropas kolonijās vai Eiropas valstu iekšējās lietās. Doktrīna tika pieņemta laikā, kad gandrīz visas Latīņamerikas kolonijas jau bija ieguvušas neatkarību no Spānijas vai Portugāles. Vēlāk šo doktrīnu pastiprināja arī prezidents Teodors Rūzvelts, taču šoreiz jau mērķis bija panākt, lai ASV kļūtu par dominējošo spēlētāju visā reģionā.
Monro doktrīna ir viens no visilgāk spēkā esošajiem dokumentiem, taču tagad ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis, ka šī doktrīna ir bijusi kļūda. Uzstājoties ar uzrunu Amerikas Valstu organizācijas galvenajā mītnē,
Kerijs paziņojis, ka turpmāk Savienotās Valstis atsakās no valdnieka jeb patrona pilnvarām, apņemoties veidot partnerattiecības ar Dienvidamerikas valstīm kā ar līdzvērtīgiem partneriem.
Auditorija gan šo ierosinājumu uztvērusi visai vēsi, jo Latīņamerikas valstis šo doktrīnu līdz šim parasti uzskatījušas par Savienoto Valstu attaisnojumu iejaukties jebkuras reģiona valsts iekšējās lietās. Taču par spīti šādai reakcijai Džons Kerijs paudis pārliecību, ka Latīņamerikas valstis un ASV tagad dalīs atbildību un sadarbosies drošības garantēšanā visā reģionā. ASV Valsts sekretārs arī izteicies, ka jāseko nevis doktrīnai, bet gan kopīgajiem mērķiem un vērtībām. Pēc viņa vārdiem, valstīm pašām ir jāizvēlas, vai tās aizstāvēs demokrātiju, sniegs kvalitatīvu izglītību jaunajiem pilsoņiem un izstrādās lēmumus klimata problēmu risināšanai. Pēc Kerija domām, lielākā daža Ziemeļu puslodes valstu tomēr pakāpeniski virzās pareizajā virzienā, proti, pa demokrātijas ceļu.
Kā norāda izdevums „The Washington Journal", šie Džona Kerija izteikumi ir krasi atšķirīgi no viņa paziņojumiem šī gada aprīlī, kad viņš uzrunā ASV Kongresam pauda pārliecību par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību Latīņamerikai, jo tas ir Savienoto Valstu pagalms. Toreiz vairākās Latīņamerikas valstīs šie paziņojumi tika uztverti ar dusmām, baidoties no daudz agresīvākas ASV politikas šajā reģionā. Taču vienlaicīgi izdevums norāda, ka jau bijušā prezidenta Džodža Buša jaunākā prezidentūras pēdējos gados, kā arī Baraka Obamas prezidentūrā arvien vairāk jūtama atteikšanās no stingrās rokas principa apmaiņā pret daudzpusīgu diplomātiju. Atsevišķās Latīņamerikas valstīs, piemēram, Venecuēlā, ziņa par Monro doktrīnas atcelšanu jau nosaukta par ASV intervences politikas beigām.
