Vladimirs Putins, sniedzot interviju vairākiem franču medijiem, norādījis, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs tikties gan ar Baraku Obamu, gan jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Taču, ja Rietumvalstis vēlas apsūdzēt Krieviju militārās aktivitātēs Ukrainā, tām ir jāsniedz neapgāžami pierādījumi. Pēc viņa vārdiem, nedrīkst atkārtoties situācija, kad ASV Valsts sekretārs, demonstrējot pierādījumus par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem, ANO Drošības padomē ir demonstrējis mēģeni ar veļas mazgājamo pulveri.
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (ES) Vladimirs Čižovs paziņojis, ka Krieviju neviens no G7 grupas patiesībā nemaz nav izslēdzis, jo tā nekad tajā nav bijusi. Krievija bija daļa no G8 un joprojām ir šīs grupas priekšsēdētāja šajā gadā. Pēc Čižova vārdiem, dažu G7 valstu lēmums nepiedalīties samitā Sočos un Eiropas Savienības iniciatīva rīkot samitu Briselē ir tikai vēl vairāk apdraudējusi globālos jautājumus, kas būtu jāapspriež G8 formātā. Vladimirs Čižovs arī noraidījis apgalvojumus, ka Krievija būtu izolēta - tā nekad nav bijusi izolēta un to arī nevar izolēt savas teritorijas un ietekmes dēļ.
Kā pauda prokremliskais kanāls „Russia Today”, par spīti Krievijas izslēgšanai no G8 grupas, jau ceturtdien, pirms svinīgajiem pasākumiem Normandijā, Eiropas līderu attieksme pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, visticamāk, mainīsies. Tā, piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olānds ieplānojis pat divas oficiālās vakariņas - gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan arī ar ASV prezidentu baraku Obamu.
Ar Vladimiru Putinu plānojusi tikties arī Angela Merkele un britu premjers Deivids Kamerons, paužot cerību, ka šīs sarunas būs konstruktīvas. Taču viens jautājums, uz ko norādījusi starptautiskā prese, joprojām paliek neatbildēts - kurš no pasaules līderiem piektdien gaidāmajās sabiedroto spēku izcelšanās Normandijā gadadienas svinībās sēdēs blakus Vladimiram Putinam?
Jau ziņots, ka pasaules septiņu ekonomiski ietekmīgāko valstu līderi, pirmo reizi vēsturē tiekoties Briselē, galvenokārt diskutējuši par Ukrainu un Krievijas lomu pašreizējā konfliktā šīs valsts austrumos, kā arī Krimā.
Sanāksmes noslēgumā pieņemtajā dokumentā pieprasīts, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzītu 25.maijā notikušās Ukrainas prezidenta vēlēšanas, izbeigtu situācijas destabilizēšanu valsts austrumos, kā arī atvilktu krievu karaspēka vienības no robežas ar Ukrainu. Kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka Maskavas rīcība ir nepieņemama un tā ir jāizbeidz. Ja tas netiks darīts, G7 valstis patur sev tiesības pastiprināt spiedienu pret Krieviju, ieviešot jaunas mērķu sankcijas pret Krieviju un tās amatpersonām.
Visasāko nostāju ieņēma Amerikas Savienotās Valstis, taču Eiropas līderi, kuru valstīm ir cieši ekonomiskie sakari ar Maskavu, tradicionāli bijuši daudz piesardzīgāki. Tā, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka sarunās ar Maskavu ir jābūt konstruktīviem un jūnija beigās Eiropas Savienības līderi spriedīs, vai papildu sankcijas tiešām ir nepieciešamas. Arī Francijas prezidents Fransuā Olānds piekrīt, ka ir jāiedrošina dialogs un situācijas deeskalācija.
Pirmo reizi kopš 90.gadiem G7 sarunas notika bez Krievijas prezidenta līdzdalības tajās.
