Pēdējo nedēļu laikā G7 grupas amatpersonas pastiprinājušas sarunas par iespēju daļu no iesaldētajiem Krievijas valsts līdzekļiem, kas sasniedz aptuveni 300 miljardus dolāru, izlietot Ukrainas atbalstam.

Krievijas līdzekļu konfiskācija varētu radīt alternatīvu Kijivas finansēšanai, kamēr kavējas Eiropas Savienības (ES) un ASV attiecīgie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai.

Taču līdz šim G7 dalībvalstu valdības pret šādu iespēju visumā izturējušas ļoti atturīgi, bažījoties, ka tas atbaidītu daļu investoru.

Lai gan Vašingtona nekad publiski nav paudusi atbalstu konfiskācijai, ASV pēdējo nedēļu laikā privāti demonstrējusi lielāku apņēmību šajā jautājumā, G7 komitejās norādot, ka pastāv iespējas krievu līdzekļu atsavināšanai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

"G7 dalībvalstis un citas īpaši ietekmētas valstis var konfiscēt Krievijas valsts līdzekļus kā pretpasākumu, lai spiestu Krieviju pārtraukt tās agresiju," teikts vienā no ASV valdības darba dokumentiem, kas izplatīts G7 komitejās un nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Kāda ASV amatpersona atzinusi, ka Vašingtona ir iesaistīta aktīvās sarunās pat Krievijas līdzekļu konfiscēšanu un ka lēmums var tikt pieņemts tuvākajā laikā.

Šis jautājums varētu tikt apspriests G7 samitā 24. februārī, kas sakrīt ar otro gadskārtu kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā.

ES līdz šim nav rosinājusi konfiscēt Krievijas līdzekļus, aprobežojoties vienīgi ar runām par šo līdzekļu nesto augļu iespējamo konfiscēšanu un nodošanu Ukrainas rīcībā.

Taču aicinājumi ķerties pie Krievijas pamatlīdzekļu atsavināšanas kļuvuši skaļāki, vairojoties politiskajām domstarpībām par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons paudis pārliecību, ka pastāv "tiesisks ceļš", lai konfiscētu Krievijas līdzekļus, un izteicies, ka Londona varētu rīkoties kopā ar ASV, ja pārējos G7 locekļus neizdosies pārliecināt.

"Ārkārtēji laiki prasa ārkārtēju rīcību," parlamenta komitejā ceturtdien uzsvēris Kamerons, piebilstot, ka viņš G7 izdara lielu spiedienu šajā jautājumā.

Tikmēr Eiropas valstis, īpaši Vācija, Francija un Beļģija, ir ļoti atturīgas pret šādu soli, norādot uz juridiskajām problēmām, kas izriet no valsts līdzekļu aizsardzības starptautiskajās tiesībās.

Vairums no Krievijas centrālās bankas 300 miljardus dolāru lielajiem noguldījumiem ārvalstīs atrodas Eiropas finanšu iestādēs, piemēram, "Euroclear", kur izvietots 191 miljards eiro.

Neskatoties uz to, kā atzinusi kāda Rietumu amatpersona, G7 notiek "nepārprotami dzīvas diskusijas" un "pieaug vienprātība" par Krievijas valsts līdzekļu izmantošanu Ukrainas labā.

Notiek atgriešanās pie jautājuma, vai par karu jāmaksā vienīgi Rietumu pilsoņiem un valsts kasēm, vai arī Kremlim par to jāmaksā, piebildusi amatpersona.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.