Atbildīgie dienesti vairākkārt palaiduši garām iespēju novērst teroraktus Parīzē

Pagājušas desmit dienas kopš asiņainā terorakta Parīzē, un šajā laikā mediju rīcībā nonāk arvien jauni pierādījumi par grūtībām un trūkumiem drošības dienestu darbā. Atbildīgie dienesti bija palaiduši garām daudzas iespējas atturēt no terorakta pastrādāšanas vairākus no septiņiem uzbrucējiem. 

Turklāt uzreiz pēc sprādzieniem Parīzē policija trīs reizes apturēja, bet visos gadījumos pēc tam palaida vaļā meklēšanā esošo Salahu Abdeslamu, kura meklēšana vēl arvien turpinās.

Salahs Abdeslams ir šobrīd meklētākais cilvēks Parīzē, Beļģijā un pat visā Eiropā. Viņš ir vienīgais dzīvais Parīzes asiņaino teroraktu dalībnieks. Pārējie nošauti vai uzspridzinājušies paši.

Taču ļauna ironija, ka tūdaļ pēc teroraktiem viņu jau apturēja policija. Tika noskaidrota personība un pārbaudīti dokumenti. Tomēr viņa vārds vēl nebija meklējamo personu datu bāzē, tādēļ  viņš tiek palaists.

Taču ar to vien nebeidzas. Drīz pēc tam viņu apturēs vēl reiz. Un atkal palaidīs. Un tad vēlreiz, šoreiz netālu no Beļģijas robežas. Taču tā nav vienīgā liktenīgā drošības iestāžu kļūda.

Mediji metušies analizēt visu pieejamo informāciju. Šīs analīzes parāda šokējošu ainu. Katram atsevišķam gadījumam ir izskaidrojums, tomēr kopā tie veido summu, kuras iznākums ir daudzu mierīgo pilsoņu nāve.

Tūdaļ pēc teroraktiem Francija palielināja uzlidojumu skaitu grupējumam "Daīš" jeb "Islāma valsts" mērķiem Sīrijā, taču vienlaikus Eiropā tiek runāts par neredzamo karu – cīņu ar teroristiem, kas jau dzīvo Eiropā.

"Ir karš, ko mēs varētu saukt par neredzamo karu. Tajā mēs meklējam teroristus. Tos teroristus, kas, kā mēs tagad esam piedzīvojuši, cenšas iznīcināt demokrātiju tādā veidā, kā mēs to redzam.

Un kad šie teroristi kļūst redzami, ir jau par vēlu, tomēr mums jāturpina šī cīņa. Un vienlaikus mums jāturpina dot tiem triecienu pašā sirdī – kaujas laukā iznīcinot "Islāma valsti".

Un šie kari notiek vienlaikus. Neredzamais karš un otrs karalaukā," teica Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Taču baltie plankumi drošības dienestu darbā ar to nebeidzas. Viens no teroristiem pašnāvniekiem, kas uzspridzinājās pie koncertzāles “Bataclan” - alžīriešu izcelsmes francūzis - jau 2010.gadā bija nonācis tā dēvētajā “S” sarakstā ar ļaudīm, kurus tur aizdomās par iespējamiem draudiem nacionālajai drošībai.

Un šādu piemēru ir vēl. Turklāt personas ar radikalizācijas risku ne tikai varēja netraucēti pamest valsti un pieslieties teroristiem, bet arī nepamanītas atgriezties Eiropā. Tostarp izmantojot nepilnīgo robežapsardzības un kontroles darbu bēgļu krīzes kulminācijas brīdī.

Ja fatālas nepilnības atklājušās arī franču drošības dienesta darbā, kas līdzās Britu "Mi5" ir milzīga un efektīva organizācija, tad par izteikti vājo posmu Eiropas drošībā tiek minēta Beļģija.

Būdama maza valsts, tā nevar veltīt tādus līdzekļus drošības dienestu darbam, toties radikālo musulmaņu skaits te ir ievērojams.

Daudz tuvāks Latvijas mērogam tomēr ir Īrijas dienestu mērogs. Ja Latvijā runā par piecām personām, kas varētu būt "Islāma valsts" rindās, tad Īrijā  - par trīsdesmit līdz četrdesmit, no kuriem divdesmit varētu būt jau atgriezušies Īrijā. Tieši šādas personas ir lielākā drošības dienestu rūpe.

Jau vēstīts, ka piektdienas, 13.novembra, vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnissešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem. Bojāgājušo skaits sasniedzis 132, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.

Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums "Daīš" jeb tā sauktā “Islāma valsts".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt