ASV viceprezidents Maiks Penss Varšavā nosodīja Francijas, Vācijas un Lielbritānijas neseno iniciatīvu, kuras mērķis ir ļaut izvairīties no Savienoto Valstu sankcijām tiem Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas vēlas turpināt darboties Irānā.
"Pienācis laiks mūsu Eiropas partneriem izstāties no kodolvienošanās ar Irānu un pievienoties mums – mūsu centienos izdarīt ekonomisko un diplomātisko spiedienu, kas vajadzīgs, lai irāņu tautai, reģionam un pasaulei nodrošinātu mieru, drošību un brīvību," paudis ASV viceprezidents Maiks Penss.
Penss brīdināja, ka tas ir „nepārdomāts solis, kas stiprinās Irānu, vājinās Eiropas Savienību”, kā arī „radīs vēl lielāku distanci starp Eiropu un Savienotajām Valstīm”. Viņš atkārtoja Vašingtonas aicinājumu Eiropas valstīm izstāties no Irānas kodolvienošanās,
Starptautisko Tuvo Austrumu konferenci Varšavā organizējušas ASV un Polija. Tās galvenais temats ir stabilitāte un drošība reģionā, taču Irāna, Libāna, Palestīna un arī Krievija tajā nepiedalās. Oficiālā Teherāna šo konferenci jau iepriekš nosauca par izrādi.
"Es nedomāju, ka Varšavas konferencē kaut kas tiks panākts. Savienotās Valstis pat necenšas sagatavot saskaņotu dokumentu, viņi vienkārši cenšas izplatīt savu paziņojumu," teicis Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs.
Tikmēr valsts sekretārs Maiks Pompeo atzina, ka tikšanās laikā neviena valsts nav noraidījusi Vašingtonas pārmetumus Teherānai.
“Istabā nebija Irānas aizstāvju. Neviena valsts, neviena valsts neiebilda un nenoliedza faktus, kurus mēs paudām par Irānu. Par draudiem, ko tā rada un režīma būtību. Bija vienprātība. Valstis no Eiropas Āzijas un visas pasaules,” pauda Pompeo.
Tam, ka ASV uz Irānu izdara maksimālo spiedienu, sliecas piekrist gan politologi, gan arī politiķi – daudzi starptautiskie spēlētāji konferencē piedalīties atteicās. Vašingtona uzskata, ka drošību Tuvajos Austrumos var panākt, uzlabojot sadarbību starp Izraēlu un Saūda Arābiju, un aizvien mudina Eiropas valstis pārtraukt sadarbību ar Irānu, sekojot Vašingtonas piemēram, kas atjaunoja sankcijas pret Teherānu.
2015. gadā parakstītā kodolvienošanās paredz, ka Irāna aptur savas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu. Vienošanos ar Irānu parakstīja piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un Vācija. Taču pērn ASV izstājās no kodolvienošanās, to nosaucot par sliktu un pastiprinot spiedienu pret Teherānu.
Vienošanos parakstījušās Eiropas Savienības valstis – Lielbritānija, Francija un Vācija – izstāties negrasās. Eiropas Savienība norāda, ka šī bija labākā iespējamā vienošanās Irānas kodolambīciju apturēšanai.
Varšavas konferencē piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgards Rinkēvičs. Viņš atzīmēja, ka ASV viceprezidenta Pensa paustie aicinājumi nav nekas jauns un Vašingtonas pozīcija ir zināma. Tāpat nav mainījies arī Eiropas Savienības viedoklis, teica Rinkēvičs.
„Mēs pilnībā saprotam bažas, kas ir saistībā ar Irānas ballistisko raķešu programmu, saistībā ar aktivitātēm Sīrijā, Jemenā, Irākā un cita veida darbībām, kas satrauca gan ASV, gan reģiona valstis. Bet mēs uzskatām, ka kodolvienošanās pati par sevi ir saglabājama. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru domstarpības saglabājas. Šī konference varbūt bija viena no tām vietām, kurš šīs domstarpības izskanēja skaļāk publiski," pauda Rinkēvičs.
Tikmēr eksperti ir vienisprātis, ka Vašingtonai neizdosies panākt konkrētus lēmumus, tostarp Krievijas un Turcijas iebildumu dēļ.
Zīmīgi, ka Krievijas kūrortpilsētā Sočos šodien sarīkota alternatīvā sanāksmē, uz kuru pulcējās Krievijas, Irānas un Turcijas līderi. Viņu tikšanās mērķis – Sīrijas konflikta risinājums un situācija reģionā. Turpat notika arī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Irānas prezidenta Hasana Ruhani divpusējās sarunas.
Konferencē Varšavā piedalījās aptuveni 60 delegācijas no visas pasaules. Pie viena galda sēdās arī Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ar vadošajām Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Bahreinas amatpersonām. Neviena no šīm arābu valstīm neatzīst Izraēlu, tomēr tās vieno kopīgais pretinieks – Irāna. Netanjahu šo tikšanos nosauca par „vēsturisku pagrieziena punktu”:
Izraēlas premjers un vadošo arābu valstu ārlietu ministri stāvēja kopā un ar neparastu stingrību, skaidrību un vienotību iestājās pret Irānas režīma radītajiem draudiem
Varšavas konference notika laikā, kad Irānas režīms atzīmē 40 gadus kopš islāma revolūcijas. Teherāna uz sanāksmi netika aicināta, tā to asi kritizējusi un nosodījusi.
