Roza Gatmollere: Pēdējā laikā ir bijuši arī ļoti sarežģīti brīži ASV un Krievijas attiecībās, kā arī Krievijas un NATO attiecībās. Esam ļoti noraizējušies par krīzi Ukrainā, par to, kā notikusi Krimas aneksija. Tas nekādā veidā neatbilst starptautiskajām tiesībām. Tomēr mēs vēlamies rast risinājumu pie sarunu galda. Tādēļ ir Minskas vienošanās un mēs ceram, ka Krievija turpinās pildīt savu apņemšanās daļu.
LTV: Ko tas nozīmē diplomātu valodā, ka esat ļoti noraizējušies vai nopietni norūpējušies? Ņemsim par piemēru Budapeštas memorandu. Visi parakstītāji – dižas lielvaras - uzņēmās atbildību aizstāvēt Ukrainas teritoriālo vienotību. Apmaiņā pret to Ukraina atsakās no sava kodolieroču arsenāla. Tagad Ukraina ir brīva no kodolieročiem; Krievija savu daļu nepilda; bet ko dara ASV, lai izpildītu savu apņemšanās daļu?
Kad man prasa par Budapeštas memorandu, vienmēr uzsveru, ka Krievija attiecībā uz Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti ir pārkāpusi daudzas starptautiskās tiesības un principus. Nevajag koncentrēties uz Budapeštas vienošanos, bet uz Krievijas atbildību, kas izriet no Apvienoto Nāciju statūtiem.
Protams, bet mēs redzam, ka Krievija to ignorē.
Tādēļ es saku, ka tas ir lielais jautājums.
Un ko šajā sakarā dara ASV?
ASV skaidri paudusi, ka, pirmām kārtām, mums cieši jāsadarbojas ar saviem NATO partneriem, lai pārapstiprinātu savu apņemšanos gādāt par viņu drošību. Un vienlaikus mums pārdomāti un cieši jāstrādā ar Ukrainu, lai panāktu to, ko diplomāti sauc par mierīgu risinājumu, kā arī, lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir iespējas sevi aizsargāt.
Taču vienlaikus mēs uzsveram, un prezidents Obama to uzsver, ka šo krīzi nevar atrisināt karā un konfliktā. Šo krīzi neatrisināsim ar militāriem līdzekļiem. Mums jāmeklē cits ceļš. Tomēr es pateikšu vēl vienu lietu – ļaudis saka: “Jūs nemaz nereaģējat! Jūs nekā nedarāt!”, taču stingrajām un ātrajām sankcijām, ko ieviesa Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, ir bijusi pamatīga ietekme uz Krievijas ekonomiku. Tādēļ - jā, mēs meklējam mierpilnu ceļu konflikta risinājumam, taču arī - jā, mums ir arī stingra reakcija, un Latvija ir bijis lielisks partneris šajā.
Protams, ka esam. Taču jautājums ir cits – par spīti šīm sankcijām un to ietekmei Krievijā - atbalsts Putinam ir milzīgs. Vai tas nenozīmē, ka šī valsts iedzīta aizsardzības režīmā, kurā, kā liecina Otrā pasaules kara pieredze, tā var turēties labi ilgi?
Jautājums par to, kāda ir viņu izvēle šodien, jāprasa pašiem krieviem. No mūsu skatu punkta - mēs vēlamies atrasties situācijā, kurā iespējams strādāt ar Krieviju uz svarīgiem starptautiskās drošības jautājumiem. Un mēs to turpinām darīt. Diezgan veiksmīgi notiek jaunā stratēģisko ieroču ierobežošanas līguma ieviešana, kura sarunās es piedalījos 2009.gadā. Tātad mums vēl arvien ir zināmas iespējas strādāt ar Krieviju svarīgākajos starptautiskās drošības jautājumos. Būtu labāk, ja Krievija būtu partneris un valsts, ar ko varam sadarboties.
Šobrīd tā veicina krīzi Ukrainā un nemeklē risinājumus. Tas ir iemesls nopietnām bažām. Tādēļ spiediens jāturpina. Savukārt attiecībā uz krievu cilvēku izvēlēm, tas ir jautājums, ko nevaru atbildēt es, bet gan viņi paši.
Iztēlojos, ka daudzi Latvijā varētu vēlēties, lai ASV pasludina Krieviju par ļaunuma asi, nevis uztur strādājošas darba attiecības. Vēl jo vairāk, kad ziņās dzirdam, ka Putinam un Obamam bijušas telefonsarunas. Tas taču nozīmē, ka viņiem ir daudz pārrunājama.
Neteiktu, ka viņiem šajās dienās ir daudz pārrunājama, taču, kā jau es teicu, mēs turpinām strādāt ar Krieviju jautājumos, kas skar starptautisko drošību, īpaši attiecībā uz masu iznīcināšanas ieročiem.
Papildus jaunajam līgumam, Krievijai ir bijusi arī svarīga loma divos projektos, kas notikuši pērn. Pirmais ir 1300 tonnu ķīmisko ieroču izvešana no Sīrijas. Mēs to paveicām ar plašu starptautisku atbalstu laikā, kad plosījās pilsoņu karš. Un Krievija bija būtisks partneris. Un tāpat Krievijai bija nozīmīga loma kodolsarunās ar Irānu.
Tātad ir jomas, kurās varam strādāt ar Krieviju starptautiskās drošības labad. Taču nav runas, ka tās būtu attiecības “kā parasti”.
Nav nekādu “bet”, “ja” vai “un”. Tieši tā dēļ, kā Krievija rosināja krīzi Ukrainā un - kā mēs uzskatām - sagrāba teritoriju pretrunā ar jebkādām starptautisko tiesību normām.
Pilna intervija (angļu valodā):
