ASV uzlidojumi pret Sīrijas atbalstītajiem kaujiniekiem valsts austrumos ir agresija ar mēģinājumu atbalstīt terorismu - uzsver Sīrijas valsts sabiedriskais medijs. Tas apstiprina, ka bojāgājuši galvenokārt Damaskas atbalstītie kaujinieki, noliedzot, ka kritušo vidū būtu kāds Sīrijas armijas karavīrs.
ASV virspavēlniecība norāda, ka tās uzlidojumos pret Sīrijas atbalstītajiem spēkiem nogalināti aptuveni 100 kaujinieki. Uzlidojumi veikti Deir ez Zoras provincē.
Kaujinieki, pēc ASV domām, mēģinājuši iegūt kontroli pār Eifratas upes austrumu krastu, kas iepriekš atradās džihadistu grupējuma „Islāma valsts” pārvaldībā, bet ko ASV vadītajai arābu un kurdu koalīcijai izdevās atkarot.
"Mums vajadzēja veikt šo uzbrukumu, lai saglabātu stabilitāti un drošību šajā reģionā. Ar to ceram atturēt arī citus no pievienošanās islāmistu kalifātam,” paziņoja ASV Armijas speciālo spēku ģenerālmajors Džeimijs Džarārds.
Vašingtona arī uzvērusi, ka uzlidojumus veikusi pašaizsardzības nolūkā, reaģējot uz ofensīvām, kuras bija izvērstas pret tās arābu un kurdu alianses sabiedroto spēkiem. Tie ASV armijai Sīrijā palīdz cīņā pret džihādistu grupējumu "Daīš" jeb „Islāma valsts”.
ASV vienošanās ar Krieviju paredz, ka Sīrijas režīmu atbalstošie kaujinieki paliek Eifratas rietumu krastā, bet Savienoto Valstu atbalstītie kurdi Eifratas upes austrumu krastā.
Tikmēr trešdien, 7.februārī, aptuveni 500 Damaskas režīma atbalstītie kaujinieki ir atklājuši uguni pret ASV vadītajiem kurdu un arābu spēkiem, apšaudot ar artilēriju un tanku lādiņiem.
ASV vadītā koalīcija ar Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem, kurus valdība uzskata par naidīgu grupējumu, cenšas sakaut džihādistu grupējumu “Daīš” jeb “Islāma valsts”.
Sīrijas sabiedriskais medijs „SANA” vēsta, ka ASV rīcība uzskatāma par „jaunu agresiju”, kuras dēļ bojāgājuši un tikuši ievainoti desmitiem cilvēku. Tāpat ziņu aģentūra ASV darbībās saskatījusi „centienus sekmēt terorismu”. Sīrijas centrālās valdības amatpersonas Damaskā nav komentējušas notikušo.
Tikmēr Krievija norādījusi, ka šajos ASV gaisa uzlidojumos cietuši arī 25 brīvprātīgie, vēsta “The Associated Press”. Maskava uzskata, ka Savienoto Valstu militāro spēku darbības tikai kārtējo reizi apliecinot patiesos iemeslus tās klātbūtnei Sīrijā un tā nav cīņā pret „Islāma valsti”, bet ekonomiskās intereses.
Šis gan nav vienīgais uzbrukums pēdējo dienu laikā. Naktī uz otrdienu, 6.februāri, Sīrijas pretgaisa aizsardzības raķetes pārtvēra no Izraēlas lidmašīnām raidītās raķetes. Lai arī lielāko daļu raķešu izdevās iznīcināt, dažas tomēr ir trāpījušas militārajiem objektiem netālu no Damaskas.
Savukārt trešdien Sīrijas režīma bruņotie spēki veica gaisa triecienus pret nemiernieku ieņemto Austrumgutas anklāvu netālu no Damaskas. Šajā uzbrukumā dzīvību zaudēja gandrīz 80 cilvēku, viņu vidū 19 bērni. Dienu iepriekš Austrumgutā tika nogalināts 31 civiliedzīvotājs.
Saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju rīcībā esošo informāciju šos uzlidojumus veica Sīrijas režīma spēki sadarbībā ar Krievijas armiju.
Uz to, ka situācija Sīrijā pēdējā laikā ir saasinājusies, norāda ANO, aicinot konfliktā iesaistītās puses uz pamiera ievērošanu, lai varētu sniegtu humāno palīdzību. Sīrijas cilvēktiesību aizstāvji norādījuši, ka
kopš 29. janvāra dažādos uzbrukumos dzīvību zaudējuši gandrīz 400 cilvēku, to skaitā arī 94 bērni.
Pēc ASV gaisa spēku bombardēšanas un pasliktinoties situācijai citviet Sīrijas teritorijā, ceturtdien Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir sazvanījies ar Krievijas un Irānas līderiem, lai runātu par krīzes risinājumu konfliktam pilsoņkara nomocītajā valstī.
Ankara arī paziņoja, ka tuvākajā laikā Turcija notiks visu šo triju valstu samits, kura darba kārtības prioritāte būs Sīrija. Turklāt Erdogans ceturtdien ir nosaucis Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu par slepkavu, tādējādi arī izslēdzot iespēju atjaunot attiecības vai sadarboties ar viņu.
Par spīti Erdogana centieniem, viņš ir nonācis arī pretrunās saistībā ar krīzes risinājuma meklēšanu Sīrijā, jo pagājušajā mēnesī Turcija pastiprināja savu militāro klātbūtni Sīrijā, uzsākot operāciju pret kurdu kaujiniekiem valsts ziemeļrietumos. Ankara norāda, ka šādi rīkojusies, lai mazinātu terorismu draudus, ko rada atsevišķi kurdu grupējumi Sīrijā.
