ASV un Krievijas sarunu priekšvakarā Eiropa bažījas par lemšanu aiz tās muguras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

10. janvārī Ženēvā notiks drošības sarunas starp Krievijas un ASV pārstāvjiem. Ir sagaidāms, ka tajās tiks apspriestas nesen Kremļa izvirzītās prasības par turpmāko NATO nepaplašināšanos uz Austrumiem. Vēlāk tikšanās ar Krievijas pārstāvjiem notiks arī citos formātos. Tikmēr daudzviet Eiropā pieaug bažas, ka svarīgi lēmumi varētu tikt pieņemti aiz tās muguras. Tādēļ Eiropas Savienība uzstāj, ka bez Eiropas līdzdalības nekādi lēmumi par drošību Eiropā nevar tikt pieņemti.

Ženēvā notiks drošības sarunas starp Krievijas un ASV pārstāvjiem
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Krievijas un ASV tikšanās priekšvakarā jau notikušas sākotnējas konsultācijas.

Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova un vairāku citu amatpersonu sarunas ar ASV delegāciju, ko vada valsts sekretāra vietniece Vendija Šermana,  amerikāņu diplomātiskajā pārstāvniecībā svētdien ilga divas stundas.

Pēc tām oficiālās Maskavas pārstāvis norādīja, ka sarunas bijušas lietišķas, bet sarežģītas. Krievijai esot skaidra pozīcija, un atkāpties no tās neesot iespējams.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, diplomāts uzsvēra, ka tieši ASV jābūt gatavām kompromisiem.

Savukārt ASV valsts departaments ziņoja, ka Šermana norādījusi uz ASV apņemšanos ievērot starptautiskos suverenitātes principus, valstu teritoriālo integritāti un tiesības izvēlēties sev sabiedrotos.

Eiropas bažas 

Mēs vairs neesam Jaltas laikos, kad lielvaras varēja sadalīt ietekmes sfēras Eiropā – pirms gaidāmajām sarunām starp ASV un Krieviju paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Arī jaunā Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, viesojoties Vašingtonā, sacīja, ka Eiropai jābūt iesaistītai jebkādu lēmumu pieņemšanā par tās drošību.

To pašu Parīzē atkārtoja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, atbildot uz jautājumu, vai Eiropa nav pārāk pasīva Ukrainas konflikta risināšanā:

"Manuprāt, viens ir skaidrs – bez Eiropas līdzdalības nekāds risinājums nav iespējams. Lai kāds risinājums arī būtu, Eiropai ir jāpiedalās tā pieņemšanā.

Es gribētu arī atgādināt, ka Eiropas Savienība aktīvi palīdz Ukrainai. Es biju šajā valstī oktobrī. Mēs nodrošinām milzīgu finanšu atbalstu – 6 miljardus eiro. Mēs esam neaizstājams partneris Ukrainas enerģētiskajai drošībai. Eiropas Savienība ir arī ieviesusi sankcijas pret Krieviju. Tie visi ir fakti."

Diskusijas par situāciju Ukrainā un drošības garantijām, ko pieprasa Krievija, notiek laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ir aktualizējis savu ideju par lielāku Eiropas patstāvību, tostarp drošības jomā. Tiek spriests par Eiropas ātrās reaģēšanas spēku izveidi un krīžu vadības centra radīšanu Briselē.

Makrons uzskata, ka ASV un Krievijas līderu sarunas ir apsveicamas. Arī viņam nesen esot bijušas divas garas telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un drīzumā ir gaidāma vēl viena: "Eiropas Savienībai ir jāturpina dialogs ar Krieviju. Dialogs nenozīmē piekāpšanos. Dialogs nozīmē iespēju apspriest mūsu domstarpības un mēģinājumu būvēt kopīgu nākotni. Mums spēkā ir sankcijas, kas tika ieviestas pēc 2014. gada krīzes un iebrukuma Ukrainā. Tā tas ir.

Bet mums tāpat ir nepieciešams dialogs ar Krieviju, jo sava ģeogrāfiskā novietojuma un vēstures dēļ tā ir atslēgas spēlētājs Eiropas drošības arhitektūrā, ko mēs vēlamies uzbūvēt."

Ideja par Eiropas drošības arhitektūru ir kļuvusi aktuālāka arī tādēļ, ka no šī gada sākuma Francija ir uzsākusi savu prezidentūru ES Padomē. Diskusijas par to, ka Eiropas drošības risinājumiem nebūtu jāaizēno NATO, dominēja arī nesenajās premjera Krišjāņa Kariņa pusdienās ar Makronu Elizejas pilī.

"Es turpinu pastāvēt uz to, ka tiešs, skaidrs un precīzs dialogs ir svarīgs. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atšķirīga vēsturiskā pieredze ar Krieviju, atšķirīgs ģeogrāfiskais novietojums un bažas. Tādēļ es esmu veltījis daudz laika, lai divpusēji satiktos ar visiem maniem kolēģiem un izprastu viņu bažas, jo Eiropas drošības arhitektūrai ir jāietver visas šīs atšķirīgās vēsturiskās pieredzes un vajadzības," uzsver Francijas prezidents.

Turpretī bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens nesen publicētajā rakstā saka, ka dialogs ir svarīgs, bet tam būtu jānotiek uz rietumvalstu, nevis Kremļa diktētajiem noteikumiem. Viņš piebilst, ka mēs nevaram vest sarunas ar Krieviju, balstoties uz draudiem un konfliktu eskalāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti