Kā liecina jaunākais “Reuters” un “Ipso” kopīgi veiktais pētījums, kurā tiek apvienotas prestižākās socioloģiskās aptaujas un tiek analizēti iespējamie balsošanas modeļi vēlēšanu dienā, sākotnējā izteiktā favorīte Hilarija Klintone, kurai pat tika prognozēta 95% uzvaras iespējamība, vairs nevar justies tik droši.
Reitinga krituma dēļ virknē štatu viņas pārsvars ievērojami samazinājies, tostarp divos no tā sauktajiem svārstīgajiem štatiem - Floidā un Ohaio, kas var būt izšķirīgi kopējā balsojumā. Klintones kandidatūrai pēdējā laikā traucējuši skandāli par to, kā viņa rīkojās ar slepenu informāciju būdama valsts sekretāre, bet šonedēļ tam vēl pievienojies skandāls par Trampa atbalstītāju nosaukšanu par nožēlojamu cilvēku saujiņu.
Asā valoda, kā secina pētnieki, pārsvarā nāk par labu tikai Trampam, pat tad, ja viņš izsaka ļoti skandalozus komentārus.
“Ir tik daudz lietu, kuras es Trampa kampaņā uzskatu par nožēlojamām – tas, kā viņš pielabinās rasistiem un pats izsaka rasistiskus komentārus, sauc sievietes par cūkām, ņirgājas par cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tas ir tik traki, ka to pat nevar izdomāt. Viņš sola salikt rindā un deportēt 16 miljonus cilvēku un vēl sauc mūsu bruņotos spēkus par katastrofu. Turklāt katru dienu viņš saka kaut ko citu, kas ne tikai aizskar mani personīgi, bet ir arī bīstami mūsu valstij,” pauda Hilarija Klintone.
“Klintones politika ir tikai vairojusi iznīcību un nāvi. Tā nav diplomātija. Viņa vienmēr bijusi gatava nospiest gaili un tagad mēģina tēlot, ka tā nav. Ļaudis, ļaujiet man teikt – es personīgi uzskatu, ka viņa ir nestabila persona. Turklāt viņa tiek tik ļoti aizstāvēta, ka viņa varētu ienākt šajā brīdī šajā arēnā un nošaut kādu, 20 tūkstošiem cilvēku uz to noraugoties, iešaut tieši sirdī un viņu neviens par to netiesātu,” sacīja Donalds Tramps.
“Reuters” un “Ipso” Klintoni joprojām sauc par favorīti, taču viņas izredzes uzvarēt pazemina līdz jau piesardzīgākiem 80%, pieļaujot, ka cīņa pēdējos mēnešos kļūs vēl sīvāka un katra mazākā kļūda politiskajās kampaņās kandidātiem var maksāt dārgi. Turklāt, ņemot vērā ļoti komplicēto ASV vēlēšanu sistēmu, lielo un pēc ļoti daudzām pazīmēm atšķirīgo balsotāju skaitu, kā arī dažādu iepriekš grūti paredzamu faktoru ietekmi uz balsojumu vēlēšanu dienā, socioloģiskās aptaujas Savienotajās Valstīs ne vienmēr bijušas līdz galam precīzas.
Piemēram, iepriekšējā balsojumā 2012.gadā, apkopojot visu prestižāko aptauju veicēju noslēdzošās prognozes pirms balsojuma un, salīdzinot tās ar īsto rezultātu, tika konstatēts, ka Baraks Obama vidēji ieguva par 2% vairāk balsu, nekā prognozēts, savukārt 2008.gada vēlēšanās par 2% mazāk.
Ņemot vērā, cik līdzvērtīga bieži vien ir cīņa ASV vēlēšanās, iespējams, tikai pāris procenti var arī izšķirt to, ka kandidāts, kurš vēl iepriekšējā vakarā aptaujās ir favorīts, vēlēšanu dienā zaudē.
