Visi iesaistītie vadošie republikāņu kandidāti ir vienisprātis, ka demokrāta un ASV prezidenta Baraka Obamas divas prezdientūras Savienotās Valstis padarījušas vājākas.
Visi vēlas redzēt spēcīgāku ASV armiju, aktīvāku līdzdalību cīņā ar islāma radikāļiem un labāku kontroli pašmājās, lai nepieļautu viņu iekļūšanu ASV. Pretēji daudzu gaidītajam, kandidāti šajās debatēs pārsvarā nemēģināja uzbrukt pašlaik vadībā esošajam ekpresīvajam multimiljardierim Donaldam Trampam, kurš izteicies, ka varētu uz laiku aizliegt iebraukt ASV visiem musulmaņiem un saistībā ar cīņu ar islāma ekstrēmistiem ierobežot pieeju dažādām interneta daļām.
Vienīgais izņēmums bija bijušā prezidenta Džordža Buša brālis Džebs Bušs, kurš reitingos uz brīdi bija izvirzījies vadībā, taču tagad noslīdējis uz ceturto vietu.
„Musulmaņu un arābu pasaule no mums attālinājusies laikā, kad mums ar viņiem jāiesaistās, lai izveidotu stratēģiju, kas sakautu ''Islāma valsti''. Donalds [Tramps] ir lielisks ar vienas rindiņas citātiem, taču viņš ir haotisks kandidāts un būs haotisks prezidents. Viņš nebūs tas mūsu spēku augstākais virspavēlnieks, kurš mums nepieciešams, lai pasargātu mūsu valsti,” sacīja Bušs.
Trampam gan uz to bija atbilde. „Džebs patiesībā nedomā, ka esmu nestabils. Viņš to vienkārši saka, jo viņa kampaņa ir totāli izgāzusies. Visiem par viņu ir vienalga. Un, ja godīgi, es šeit esmu visspēcīgākā persona. Esmu izveidojis izcilu uzņēmumu, un viss, ko es vēlos, ir atkal padarīt Ameriku varenu,” sludināja Tramps.
Kandidātu viedokļi atšķīrās jautājumos par to, vai dažādu diktatūru gāšana ir ASV interesēs, par to kādā veidā un apmērā iegūstami dati par saviem pilsoņiem, lai novērstu iespējamus teroraktus, un par to, kas darāms ar 11 miljoniem ASV iedzīvotāju, kas iekļuvuši un joprojām uzturas valstī nelegāli. Šeit asākās debates veidojās starp abiem Donalda Trampa sekotājiem – kubiešu izcelsmes Flodridas senatoru Marko Rubio un Teksasas senatoru Tedu Krūzu.
Baltijas valstis debatēs tika pieminētas saistībā ar ASV attiecībām ar Krieviju.
Vairāki kandidāti asi kritizēja Hilarijas Klintones sākotnējos mēģinājumus pārstartēt abu valstu attiecības. Bijusī „Hewlett Packard” direktore Kārlija Fiorina, piemēram, uzsvēra, ka ar Putinu ir gatava runāt tikai tad, kad Sīrijā tiktu noteikta lidojuma lieguma zona, Polijā izveitota pretraķešu aizsardzības sistēma un Baltijas valstīs veikta vēl virkne militāro mācību.
Ohaio gubernators Džons Kasičs pat izteicās, ka Krievijai vajagot sadot pa degunu, jo tā saprot tikai spēku un tai jau ar pārāk daudz lietām ļauts izsprukt sveikā. Vadošie kandidāti komentāros par Krieviju nebija tik ekspresīvi, taču skaidri norādīja, ka esošā demokrātu administrācija bijusi pārāk maiga un neprofesionāla attiecību veidošanā ar Krieviju.
Eksperti pārsvarā pauž uzskatu, ka šajās debatēs nebija izteikta uzvarētāja, liecinot, ka priekšā ir vēl spraiga cīņa, vienīgi gaidāms, ka līdz šim nepopulārākie kandidāti varētu lemt par savas kampaņas pārtraukšanu.
