ASV telekanāli CNN un NBC ziņoja, ka Baidens pēc uzvaras Džordžijas priekšvēlēšanās ir pārsniedzis nepieciešamo 1968 delegātu balsu skaitu Demokrātu partijas nominācijas nodrošināšanai. Tā kā Baidenam nav nopietnas konkurences viņa partijā, jau tika uzskatīts par drošu, ka 81 gadu vecais Baidens būs demokrātu kandidāts prezidenta vēlēšanās. Viņš tiks oficiāli nominēts partijas konferencē augustā.
Savukārt ar otrdien gūtām uzvarām priekšvēlēšanās Džordžijā, Misisipi un Vašingtonas štatā Tramps pārsniedza nepieciešamo 1215 delegātu balsu skaitu Republikāņu partijas nominācijas nodrošināšanai, ziņoja ASV telekanāli. Viņš oficiāli pieņems šo nomināciju republikāņu nacionālajā konventā jūlijā.
Baidens paziņojumā norādīja, ka ir pagodināts kļūt par savas partijas iespējamo kandidātu. Viņš brīdināja, ka "brīvība un demokrātija ir apdraudēta" un ka Tramps rada draudus valstij.
Arī Tramps neklusēja un sociālajos medijos ievietotajā videoklipā nosodīja Baidenu, piebilstot, ka tagad ir jāstrādā kopā, lai pārspētu Baidenu.
Šī solās būt viena no garākajām ASV vēlēšanu kampaņām vēsturē. Pagaidām sarežģīti prognozēt uzvarētāju, taču aptauju dati rāda, ka patlaban līderpozīcijā izvirzījies Tramps.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
