Dienas ziņas

D. Tramps sola cīnīties; demokrāti grib viņu atstādināt

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Iebrukumā Kapitolijā dzīvību zaudē četri cilvēki

ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkojuši nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja četri cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki.

Simtiem demonstrantu ielauzās Kapitolijā dažas stundas pēc Trampa atbalstītāju mītiņa, kurā prezidents atkārtoja savus apgalvojumus par krāpšanos vēlēšanās un mudināja viņus doties gājienā uz parlamenta ēku.

Protesti Vašingtonā sākotnēji norisinājās visai mierīgi, un nekāda saspīlējuma nebija, jo arī drošības iestādes bija devušas gana spēcīgu signālu, ka agresija netiks pieļauta.

Taču pamazām protestētāji sāka virzīties ASV Kongresa ēkas tuvumā, un laikā, kad bija jāsākas balsojumam par Baidena apstiprināšanu amatā, Kongresa priekšā jau izcēlās pirmās sadursmes starp protestētājiem un skaitliski nedaudzajiem policistiem.

Ar pārspēku protestētāji sāka virzīties augšup pa Kapitolija kāpnēm, sāka sist logus un visai drīz arī iekļuva pašā ēkā.

Ir pieejami video, kur redzams, kā, piemēram, viens afroamerikāņu izcelsmes apsargs cenšas aizkavēt vairākus desmitus saniknotu balto protestētāju, taču arī viņš, protams, bija spiests atkāpties.

Galu galā dažiem no protestētājiem izdevās iekļūt arī senāta sēžu zālē un pat ieņemt viceprezidenta krēslu.  

Likumdevēji visai ātri tika nogādāti drošās telpās. Zināms, ka neviens no likumdevējiem cietis nav. 

No sākuma tika mobilizēta visa Vašingtonas policija, tad Nacionālā gvarde arī no blakus esošajiem štatiem. Pagāja vairāk nekā pusotra stunda, līdz tika atbrīvotas Kapitolija kāpnes. Kā ziņo Kapitolijā bijušie žurnālisti – kopš sadursmju sākuma līdz viņu evakuācijai pagāja vairāk nekā divas stundas.

Varas iestādēm izdevās ieviest kārtību, un ēka tika atbrīvota no protestētājiem.

Parlamenta deputāti arī atsākuši sēdi, kurā paredzēts apstiprināt demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Tas bija grautiņš, un nekas tāds ASV līdz šim nav piedzīvots, tā notikušo Latvijas Radio vērtēja žurnālistikas pasniedzējs ASV Viskonsīnas universitātē Andris Straumanis. Viņš uzskata, ka varas iestādes Vašingtonā gatavojas potenciālai notikumu attīstībai nākamajās dienās, kas būšot pēc viņa vārdiem „diezgan trakas”.

Kāpēc vispār sākās šie protesti pie Kapitolija?

Iemesli šādiem protestiem, protams, ir meklējami novembra sākumā, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja demokrātu partijas virzītais Džo Baidens, kurš apsteidza līdzšinējo prezidentu Donaldu Trampu. Vairākos štatos, kur rezultāti bija strīdīgi, rezultāti tika pārskaitīti pat vairākkārtīgi. Taču rezultāts nav mainījies un elektoru kolēģija prezidenta amatā ir apstiprinājusi Džo Baidenu.

Trešdien ASV Kongresā bija jānotiek šī elektoru kolēģijas balsojuma formālai apstiprināšanai.

Uģis Lībietis: Par nemieriem VašingtonāUģis Lībietis

Savu zaudējumu Tramps neatzīst. Viņš visus šo divus mēnešus ir konsekventi uzstājis, ka vēlēšanas viņam ir nozagtas, ka notikusi krāpšanās ar balsu skaitīšanu un viņš ir uzvarējis ar pārliecinošu balsu vairākumu. Realitātē gan nav nekādu pierādījumu tam, ka kaut kas tāds būtu noticis. Tramps ir mēģinājis apstrīdēt rezultātus vairāk nekā 50 reižu – visas neveiksmīgi. Viņš ir mēģinājis ietekmēt, piemēram, Džordžijas štata vēlēšanu amatpersonas, prasot “atrast” viņam trūkstošās balsis – neveiksmīgi. 

Viņš arī mēģinājis piespiest viceprezidentu Maiku Pensu izmantot savu ietekmi ASV Senātā un atteikties apstiprināt Džo Baidena ievēlēšanu – arī neveiksmīgi.

Trešdien, kad bija gaidāma Baidena prezidentūras apstiprināšana Kongresā, Tramps bija aicinājis savus atbalstītājus pulcēties Vašingtonas centrā, lai apturētu viņa uzvaras nozagšanu. Un tālāk notikumi jau attīstījās tā, kā tie attīstījās.

Uzrunājot savus kolēģus, Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers norādīja, ka tieši prezidentam Trampam par notikušo jāuzņemas liela daļa vainas.

“Šīsdienas notikumi nerisinājās spontāni. Prezidents, kurš atbalstīja dažādas sazvērestības teorijas un motivēja šos noziedzniekus; prezidents, kurš aicināja šos cilvēkus ierasties mūsu galvaspilsētā; prezidents, kurš reti kad iestājas pret vardarbību un pat to iedrošina.. Šim prezidentam ir jāuzņemas liela daļa vainas. Šī banda lielā mērā bija prezidenta Trampa radīta un viņa vārdu un melu veicināta. Šīsdienas notikumi pilnīgi noteikti, pilnīgi noteikti nebūtu notikuši bez viņa,” paziņoja senators.

Vašingtonā ir izsludināta komandantstunda

Vašingtonā ir izsludināta komandantstunda no sešiem vakarā līdz sešiem no rīta, un paaugstināta sabiedriskā trauksme saglabāsies vēl nākamās 15 dienas, līdz pat 21. janvārim, kad pilsēta patur spēkā iespēju jebkurā mirklī izsludināt komandantstundu vai citus ierobežojumus, lai pasargātu pilsētu no vardarbības. Tas tādēļ, ka 20. janvārī būs Džo Baidena inaugurācija ASV prezidenta amatā un, iespējams, ka arī tajā laikā Trampa atbalstītāji varētu plānot nekārtības.

Par komandantstundas pārkāpšanu trešdien ir aizturēti 30 cilvēki.

Politologs Ojārs Skudra LTV “Rīta panorāmā” pieļāva, ka Tramps tā arī neatzīs savu zaudējumu un var gaidīt līdzīgas protesta akcijas no ekstrēmi noskaņotajiem viņa atbalstītājiem 20. janvārī, kad plānota Baidena inaugurācija. Tie būs tūkstošiem protestētāju, kas mēģinās traucēt šo procesu, pieļāva Skudra.

Vienlaicīgi tiek ziņots, ka par savu atkāpšanos no amata ir paziņojušas vairākas Trampa administrācijas amatpersonas, piemēram – Baltā nama preses sekretāra vietniece Sāra Metjūsa, Sociālo lietu ministrs Rikijs Niceta, par atkāpšanos domājot arī Trampa nacionālās drošības padomnieks un viņa vietnieks, kā arī transporta lietu ministre.

Māris Andžans: Par Trampa nākotniLatvijas Radio

Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns savukārt intervijā Latvijas Radio sacīja, ka acīmredzot Trampam bija grūti zaudēt vēlēšanās, un tas, kas sākās kā legāla rezultātu apstrīdēšana tiesās, aizgājis par tālu.  

Viņaprāt, tālākā notikumu attīstība esot atkarīga no tā, kā Baltā nama saimnieks rīkosies atlikušajās dienās līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijai. Tomēr, visticamāk, situācija nomierināsies.

“Maz ticams, ka viņš pats būtu plānojis un tiešā veida organizējis šos protestus, tieši ielaušanos Kapitolijā. Skaidrs, ka viņš aicināja uz protestiem, uzkurināja publiku, bet nu nevajadzētu arī pārāk piedēvēt viņam šo plānošanu un nicināšanu. Ar šiem notikumiem viņš savu nākotni ir apgrūtinājis. Pat viņa kvēlākie atbalstītāji no viņa novēršas, un skaidrs, ka Trampa nākotne ir grūtāka, ja mēs raugāmies uz 2024.gada vēlēšanām. Republikāņi droši vien pārskatīs sevi iekšienē un arī Trampa loma partijā mazināsies. Tas tālākais būs atkarīgs no tā, kā viņš pats rīkosies. Ja Tramps aizies lēnām, nedaudz nomierināsies, līdzīgi kā pēc vēlēšanām, tad droši vien nekas liels nenotiks.

Bet, ja viņš aicinās uz sacelšanos un, iespējams, pat vardarbību, tad nevar izslēgt – ja vairākums kabineta lemj, tad viņa pilnvaras varētu tikt apturētas uz īsu brīdi, līdz Baidens stājas amatā,” sprieda Andžāns.

“Apkaunojums” un “uzbrukums demokrātijai”: Pasaules līderi reaģē uz notikumiem ASV

Uz notikušo ASV asi reaģējuši daudzi pasaules līderi, īpaši uzsverot bažas par demokrātijas apdraudējumu ASV.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss tviterī norādījis, ka demokrātijas ienaidnieki var priecāties neiedomājamajiem attēliem no Vašingtonas.

Viņš uzsvēra, ka demokrātisko institūciju nicinājumam ir postoša ietekme un Trampam un viņa atbalstītājiem beidzot būtu jāpieņem vēlētāju lēmums un jāpārtrauc demokrātijas mīdīšana.

Savukārt kanclere Angela Merkele atzina, ka jūtas saniknota un apbēdināta par notikušo. Viņa pauda nožēlu, ka Tramps nav pieņēmis vēlēšanu rezultātus, un, viņasprāt, šaubas par vēlēšanu iznākumu radīja atmosfēru, kas padarīja iespējamus pagājušās nakts notikumus.

Allaž ASV sabiedrotās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sacījis, ka ainas pie Kongresa nama ir "nožēlojamas", un, ka ASV allaž ir iestājušās par demokrātiju visur pasaulē un tagad ir vitāli, lai ASV notiktu mierīga un kārtīga varas nodošana.

Tāpat notikumus nosodīja un uz mierīgu varas nodošanu aicināja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, bet šoku pauda Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

Īsā videovēstījumā savu viedokli pauda arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.

“Kad vienā no pasaules senākajām demokrātijām aizejošā prezidenta atbalstītāji rokās ņem ieročus, lai izaicinātu vēlēšanu rezultātu leģitimitāti, universālā ideja par „vienu cilvēku, vienu balsi” tiek grauta. Es vēlējos apliecināt mūsu draudzību un ticību ASV. Tas, kas šodien notika Vašingtonā, tā noteikti nav Amerika. Mēs ticam mūsu demokrātiju spēkam. Mēs ticam amerikāņu demokrātijai,” paziņoja Makrons.

Krievijas ANO vēstnieka vietnieks Dimitrijs Poļanskis ir salīdzinājis ainas pie Kapitolija ar Maidana protestiem Ukrainā.

Bažas ir paudis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, sakot, ka notikumi Vašingtonā ir šokējoši un ka ir jārespektē ASV demokrātisko vēlēšanu iznākums.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo izteicies, ka kanādieši ir nobažījušies par notiekošo un uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek ASV.

Arī Zviedrijas bijušais premjers Karls Bilts rakstīja, ka Vašingtonā redzamais ir ne mazāk kā „sacelšanās”.

Izteikušies arī citu valstu līderi un augstu stāvoši politiķi no Francijas, Spānijas un citām zemēm.

Daži protestētāju vardarbībā tieši vainoja Trampu. Piemēram, bijušais itāļu kreisi centrisko spēku politiķis Pjerluidži Kastaneti rakstīja, ka šie notikumi „ir ''trampisma'' iznākums, un diemžēl šodien tie nebeigsies”.

Reakcija, protams, sekojusi arī no Latvijas politiķiem. Tā, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) tviterī rakstīja, ka Vašingtonā notiekošais ir satraucošs, kā arī pauda pārliecību, ka demokrātiskas institūcijas un tiesiskuma principi gūs virsroku.

Notikumi satraukuši arī ANO ģenerālsekretāru, kurš norādījis uz to, ka šādās situācijās politiskajiem līderiem jāspēj atturēt savus sekotājus no vardarbības, kā arī jāievēro demokrātiskie procesi un tiesiskums.

Atbalstu Baidenam ir pauduši arī vairāki līdz šim pārliecināti Trampa atbalstītāji, republikāņu senatori, to vidū Lindslejs Grahams, sakot, ka "nu vienreiz pietiek".

Protams, ka par Vašingtonā notikušo sekojusi reakcija arī no tām valstīm, kurām ar ASV nav tās labākās attiecības. Piemēram, Irānas prezidents Hasans Ruhani norādījis, ka Rietumu demokrātija ir „trausla un neaizsargāta”, bet Venecuēla paudusi viedokli, ka ASV tagad piedzīvo to pašu, ko tā ar savu agresijas politiku ir radījusi citās valstīs.

Savukārt Krievijas politiķis Konstantīns Kosačjovs sacīja, ka ASV demokrātija „klibo uz abām kajām”. Viņaprāt, notikumi ASV galvaspilsētā liecina, ka Vašingtonai nav tiesību lasīt lekcijas citām valstīm par demokrātiju.

Visbeidzot Ķīnas medijs „Global Times” salīdzināja ainas no Kapitolija ar attēliem no Honkongas demokrātijas atbalstītāju protestiem. Medijs un Ķīnas Ārlietu ministrija pauda kritiku, ka ASV reakcija uz vakar notikušo bijusi krietni citādāka nekā uz protestiem Honkongā, lai gan abos notikumos esot saskatāmas līdzības.

Sociālie tīkli bloķē Trampa profilus

Redzot vēršanos pret policiju un Kongresa apsargiem, šādas darbības nosodīja gan Trampa meita, gan Baltā nama preses sekretāre, taču prezidents sākotnēji klusēja. Pēc tam gan ar sev ierasto tvītu palīdzību Tramps aicināja savus atbalstītājus saglabāt mieru, jo republikāņu partija ir likuma un kārtības partija. Tramps aicināja ievērot likumu un cienīt tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus.

Ar televīzijas uzrunu nāca klajā arī jaunievēlētais prezidents Džo Baidens, kurš pauda viedokli, ka notiekošais nav vienkārši neapmierinātības paušana – tā ir nepakļaušanās, haoss un sacelšanās. Pēc viņa vārdiem, uzbrukumu veic maza ekstrēmistu grupa un tas nekādā veidā neatspoguļo patieso ASV būtību.

Baidens atzina – lai kāds būtu prezidents, viņa vārdam ir nozīme, tāpēc arī Trampam nekavējoties jāiet nacionālajā televīzijā un jāpieprasa uzbrukuma izbeigšana.

Tramps tiešām izplatīja video paziņojumu, kurā aicināja savus atbalstītājus pārtraukt protestus un doties mājās. Bet vienlaicīgi tika uzsvērts, ka viņš tāpat vēlēšanās ir uzvarējis un uzvara viņam ir nozagta.

Pēc šī paziņojuma daudzi no Trampa atbalstītājiem no Kapitolija priekšas sāka izklīst.

Bet sociālā tīkla platforma "Twitter" trešdien pirmoreiz uz 12 stundām bloķēja ASV prezidenta Donalda Trampa kontu pēc viņa piekritēju ielaušanās Kapitolijā Vašingtonā.

"Twitter" pieprasīja Trampam dzēst trīs viņa tvītus to radīta "vardarbības riska" dēļ, kā arī piedraudēja ar viņa konta "pastāvīgu apturēšanu" par "Twitter" pilsoniskā godīguma noteikumu pārkāpšanu.

Trampa konts pēc 12 stundām paliks bloķēts, ja šie tvīti netiks dzēsti, paziņoja "Twitter" drošības komanda.

Arī sociālais tīkls "Facebook" ir bloķējis Trampa kontu uz 24 stundām par šī sociālā tīkla politikas pārkāpumiem.  

"Twitter" un sociālais tīkls "Facebook" arī dzēsa īsu Trampa videoierakstu, kurā viņš aicināja Kapitolijā ielauzušos demonstrantus "doties mājās", bet arī atkārtoja apgalvojumus par krāpšanos ASV prezidenta vēlēšanās.

Arī videofailu apmaiņas vietne "YouTube" paziņoja, ka ir dzēsusi šo Trampa video par nepatiesu apgalvojumu izplatīšanu, tomēr šis video vēl bija viegli atrodams šajā vietnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt