Pēdējo desmit dienu laikā Sīrijas otrajā lielākajā pilsētā Alepo dzīvību ir zaudējuši vismaz 250 civiliedzīvotāju, arvien pieaugot bažām par to, ka februārī noslēgtā vienošanās par vardarbības pārtraukšanu atrodas uz sabrukuma robežas. Vēl jo vairāk, apdraudēts ir arī viss Sīrijas miera process.
Lai arī piektdien paziņots par uguns pārtraukšanu Damaskas tuvumā esošajās Latakijas un Austrumu Gutas provincēs, pirmdien, 2.maijā, saņemtas ziņas, ka Alepo pilsētā pirmdien veikti kārtējie aviācijas uzlidojumi. Kā ziņo aģentūra "France Press", uzbrukumi bijuši vērsti pret pilsētas austrumu daļu, kas atrodas nemiernieku rokās. Pagaidām gan neesot izdevies noskaidrot, vai uzlidojumus īstenojuši Sīrijas valdības vai Krievijas spēku iznīcinātāji.
Svētdien, 1.maijā, Šveices pilsētā Ženēvā ieradies arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kura mērķis ir sarīkot steidzamas sarunas ar ANO īpašo sūtni Sīrijas jautājumos Staffanu di Misturu un Saūda Arābijas un Jordānijas ārlietu ministriem.
Kā paziņojis Kerijs, visu laiku notiek pārrunas arī ar Krievijas delegāciju, cenšoties panākt, lai Krievija izdara spiedienu uz savu sabiedroto Bašaru al Asadu un viņa valdību, piespiežot to pārtraukt bombardēšanu. Gan Krievija, gan Sīrija ir atkārtoti paziņojušas, ka to uzlidojumi ir vērsti tikai un vienīgi pret grupējumu "Al Nusra", uz kuru neattiecas februārī noslēgtā pamiera noteikumi.
Kā norādījis Kerijs, priekšā ir ļoti kritiskas stundas, un puses cer, ka Sīrijas vadība ieklausīsies un sadzirdēs starptautiskās sabiedrības stingro nostāju, kas pausta ANO Drošības padomē. Tajā pieņemtajā rezolūcijā pieprasīta visaptveroša vardarbības pārtraukšana, kā arī visas valsts atvēršana humānajai palīdzībai, taču, acīmredzot, nekas tāds pašlaik nenotiek.
Runājot tieši par Alepo, amerikāņi apsverot iespēju kopīgi ar Krieviju izstrādāt detalizētu tā dēvēto drošo zonu karti, kurā civilpersonām un mērenās opozīcijas pārstāvjiem būtu iespējams rast patvērumu no turpmākiem uzbrukumiem. Pagaidām gan nav zināms, vai Krieviju šāds piedāvājums apmierinās.
Krievijas puses pārstāvji ir paziņojuši, ka miera režīms Sīrijas galvaspilsētas tuvumā ir pagarināts līdz pusnaktij un notiekot arī aktīvas sarunas ar Sīrijas režīmu par miera izsludināšanu arī Alepo provincē. Vēl pirms pāris dienām Maskava paziņoja, ka tā necentīsies piespiest Sīrijas militārpersonas pārtraukt viņu kampaņu.
Pēdējo dienu incidenti arvien vairāk liek runāt par to, vai turpmākās Sīrijas miera sarunas nesīs gaidītos rezultātus. Lai arī ANO īpašais sūtnis Staffans di Mistura ir solījis, ka jau 10.maijā tiks sarīkota nākamā sarunu kārta, arī šī apņemšanās var ciest neveiksmi.
Tā, piemēram, Brīvās Sīrijas armija nedēļas nogalē paziņoja, ka daļēju pamieru un uguns pārtraukšanu neatzīs un katrs uzbrukums atsevišķai vienībai tiks uzskatīts par uzbrukumu visam grupējumam. Tieši tāpēc šī grupa paturot sev tiesības izstāties no Ženēvas miera sarunām.
Tāpat atsevišķi eksperti norāda, ka ASV kārtējais mēģinājums rast konflikta risinājumu, aicinot palīgā Krieviju, apstiprinot tikai to, ka situācija ir pārāk sarežģīta, lai konfliktu izdotos izbeigt jau pārskatāmā nākotnē.