ASV ārlietu resora vadītājs uzsvēra, ka sadarbība iespējama vienīgi gadījumā, ja Maskava gaisa triecienus vērsīs pret teroristu grupējumiem. Viņš arī pauda bažas par to, ka atsevišķos gadījumos zaudējumi tika nodarīti mērenās opozīcijas spēkiem.
Kerijs informēja, ka ASV un Krievijas pārstāvji piedalīsies starptautiskās Sīrijā atbalsta grupas sanāksmē 18. decembrī Ņujorkā. Abas valstis ir vienisprātis, ka konflikta noregulējumā galvenā loma jāspēlē Apvienoto Nāciju Organizācijai.
Tomēr diplomāti kopējā preses konferencē nepieminēja pašreizējā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada nākotni. Tieši autoritārā valsts vadītāja atkāpšanās vai palikšana amatā ir viens no galvenajiem strīdus jautājumiem.
Sīrijas pilsoņu karam turpinoties jau gandrīz piecus gadus, diskusijas par nepieciešamību atrast risinājumu ieilgušajam konfliktam kļūst arvien aktuālākas. Jau vairākus mēnešus Krievijas gaisa spēki Sīrijā veic uzlidojumus teroristu grupējuma “Daīš” jeb “Islāma valsts” pozīcijām, tādējādi sniedzot atbalstu Maskavas atbalstītajam Sīrijas valdošajam režīmam. Arī Amerikas Savienoto Valstu spēki bombardē grupējumu jau vairāk nekā gadu, taču šie uzlidojumi ar Damaskas varas iestādēm netiek saskaņoti. Tieši šī iemesla dēļ pēdējā laikā diskusijas par to, ka pasaules lielvalstīm cīņai pret „Daīš” vajadzētu apvienoties, ir uzjundījušas ar jaunu spēku.
Gan Maskavai, gan Vašingtonai ir atšķirīgi uzskati par to, kādai būtu jābūt Sīrijas nākotnei. Galvenās domstarpības ir saistītas ar prezidenta Bašara al Asada turpmāko atrašanos pie varas – ASV vēlas, lai Asads no sava posteņa aiziet, bet Krievija uzstāj, ka šo jautājumu var izlemt tikai Sīrijas tauta.
Krievija ir arī noraidījusi Sīrijas opozīcijas grupu vienošanos par gatavību iesaistīties miera sarunās, kurās Bašaram al Asadam gan nebūtu vietas. Krievijas ārlietu ministrija arī apsūdzējusi ASV par teroristu dalīšanu labajos un sliktajos.
