ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras laikā attiecības starp Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību ir kļuvušas sarežģītākas. Tas noticis ne tikai tādēļ, ka pusēm ir atšķirīgi viedokļi klimata pārmaiņu, tirdzniecības vai Irānas jautājumā. Nereti izskanējušas bažas arī par Savienoto Valstu un Eiropas Savienības attiecībām aizsardzības jomā un to, vai Eiropa vairs var paļauties uz ASV atbalstu.
Savienotās Valstis dara bažīgas runas par ciešāku sadarbību aizsardzībā starp bloka dalībvalstīm, un Donalds Tramps vairākkārt veltījis kritiku citām NATO dalībvalstīm par nepietiekamajiem aizsardzības tēriņiem.
ASV galvenokārt divpusējās sarunās jau pirms vairākiem gadiem aicinājusi citas NATO dalībvalstis rūpēties vairāk par savu aizsardzību.
Trampa prezidentūras laikā šī vēsts sabiedrotajiem tiek nodota daudz atklātākā un augstākā tonī, tādēļ arī varētu šķist, ka ASV neapmierinātība radusies vien tad, kad prezidenta krēslā sēdies Tramps. Tā uzskata Latvijas Radio uzrunātā amerikāņu diplomāte, bijusī ASV vēstniece Lietuvā Debora Makartija.
Viņa norādīja, ka ASV un Eiropas Savienības sadarbība aizsardzībā jāvērtē daudz plašāk, ņemot vērā ne tikai aizsardzības tēriņus.
„Ir jālūkojas uz globāliem ieguldījumiem. Mēs arvien vairāk sadarbojamies Āfrikā un sadarbojamies Sīrijā. Tādēļ ar lūkošanos tikai uz sadarbību Eiropas aizsardzībā ir par maz. Ir jādomā plašāk. Ir vairākas aizsardzības jomas, kurās Eiropa ir priekšā ASV un dara daudz.
Viena no tām ir kiberdrošība, bet otra ir dezinformācija. Tieši cīņā ar dezinformāciju Eiropa ir attīstījusies tālu priekšā ASV,” atzina Makartija.
Pēc diplomātes domām, Savienotajām Valstīm sadarbība ar Eiropas Savienību drošības jomā ir būtiska tādēļ, lai ASV militārie spēki iemācītos pielāgoties savam jaunajam pretiniekam.
„Pēc 19 kara gadiem Irākā un Afganistānā mums radusies nepieciešamība pārtrenēt savus militāros spēkus, lai stātos pretī tradicionālākam pretiniekam, proti, Krievijai. Un šie vingrinājumi jāveic tieši Eiropā. Prasmes, ko militārās vienības iemācījās Afganistānā, šeit nav līdz galam pielāgojamas. Piemēram, Afganistānā mums bija ievērojams pārsvars gaisa telpā, taču daļā Eiropas mums tāda nebūtu, ja Krievija nolemtu kaut ko darīt. Tātad šī sadarbība ir nepieciešama arī mūsu mērķim, un šī vajadzība vēl joprojām ir aktuāla,” skaidroja Makartija.
Kritiku Eiropā un arī pašā ASV nesen izsauca Savienoto Valstu Aizsardzības ministrijas lēmums novirzīt vairāk nekā 3 miljardus dolāru mūra būvniecībai uz ASV un Meksikas robežas. No šīs summas vairāk nekā 700 miljoni dolāru bija paredzēti vairākiem militārajiem projektiem Eiropā.
Lai gan Savienoto Valstu budžeta deficīts pieaug, tomēr, ņemot vērā sacensību ar Krieviju, Eiropas drošībai atvēlētais finansējums būtiski netiks samazināts, uzsvēra diplomāte.
Makartija skaidroja, ka līdzekļu novirzīšana nenozīmē, ka ASV neturpinās atbalstīt Eiropu drošības jomā.
„Es to neredzu kā ASV atbalsta samazināšanu Eiropas aizsardzībai. Daļa no novirzītās naudas, piemēram, bija paredzēta ugunsdzēsības ēku remontiem ASV militārajās bāzēs Vācijā. Tātad mēs nerunājam par milzīgiem projektiem un netiek darīts kaut kas ārkārtējs. Piemēram, militāro mācību skaits Baltijā netiks samazināts. Šo skaitli veido līdzekļi no dažādiem projektiem, un uz to novirzīšanu nebūtu jāskatās kā apdraudējumu mūsu pamata investīcijām, ko esam ieguldījuši Eiropas aizsardzībā,” uzsvēra Makartija.
Tomēr izaicinājumi starp abu transatlantiskajiem partneriem pastāv, atzina Makartija. Viņa tos saista ar atšķirīgu stratēģisko redzējumu.
„Trampa administrācijas stratēģisko redzējumu varētu raksturot ar vārdu „sacensība”. Tiek izmantota sacensības stratēģija, jo nav pārliecības, ka Krieviju un Ķīnu varētu pārliecināt ievērot rietumniecisku modeli. Tikmēr Eiropa meklē saskarsmi un dialogu ar šīm valstīm. Atšķirība ir tā, ka, neskatoties uz attiecībām ar Krieviju, Eiropa neiesaistās sacensībā un dialogā mazāk izmanto sankcijas vai muitas tarifus,” norādīja Makartija.
Lai stātos pretī iespējamiem draudiem no Ķīnas, pēc diplomātes domām, Eiropas Savienībai un Savienotajām Valstīm vajadzētu apvienot spēkus dažādu investīcijas projektu izstrādē visā pasaulē.
Tāpat starp abiem transatlantiskajiem partneriem būtu nepieciešama plašāka diskusija saistībā ar jaunajām tehnoloģijām.
„Domāju, ka Eiropai un ASV vajadzētu apvienot spēkus, lai izstrādātu pieeju, kā abas puses investē dažādos projektos visā pasaulē. Kopā mums ir vairāk līdzekļu nekā Ķīnai, kura izvērš savu „Vienas jostas, viena ceļa” iniciatīvu. Ķīnas investīcijām arvien augot, mums jāstrādā kopā, izveidojot caurskatāmas investīcijas. Savukārt par tehnoloģiju draudiem, vai tie būtu saistīti ar 5G un „Huawei” vai dezinformācijas izplatīšanu, ir jārunā daudz plašāk, nekā tas tiek darīts šobrīd,” sacīja Makartija.
Bijusī ASV vēstniece Lietuvā skaidroja, ka Eiropas Savienība attiecībās ar Ķīnu joprojām atrodas abpusējas sadarbības līmenī, tikmēr Savienotās Valstis atrodas konfrontācijā ar Ķīnu. Makartija gan piebilda, ka ASV valdības nostāja pret Ķīnu ir atšķirīga, proti, lielākā daļa sabiedrības un arī biznesa vide vēlas sadarboties ar Ķīnu.
