Ārpolitikas žurnālists Andis Sedlenieks Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" arī norāda, ka Ēģiptē tagad reālā vara pieder armijai, taču arī tai neizdodas situāciju stabilizēt un bruņotā vardarbībā pirmajās dienās pēc Mursi gāšanas gājuši bojā ap 100 cilvēku.
„Haoss ir milzīgs, arābu pavasaris ir beidzies, sākusies atvasara, tas sākās jau Lībijā, kur arī neredz ne gala, ne malas,” uzskata Sedlenieks. Viņaprāt, Ēģiptes pavasaris iznesis dienas gaismā daudz pretrunu, piemēram, Mubaraka režīms ir gāzts, bet nav ko likt vietā, jo visus amatus aizņem Mubaraka laika cilvēki, tagad viņi sabotē visu iespējamo.
Pastāv liels jauniešu bezdarbs, ekonomika vienkārši netiek pārmaiņām līdzi – tāpēc nav naudas un ir neapmierinātība ar dzīvi. Savukārt, „jo nemieri iet plašumā, jo darbavietu mazāk”. Ēģiptē slēgtas 4500 lielas rūpnīcas. Agrāk brauca peļņā uz Lībiju, tagad tas nav iespējams, bet Ēģiptē iebrauc filipinieši, kas samierinās ar mazāku atalgojumu.
Ēģiptes ekonomikā bija trīs galvenie finanšu avoti - Suecas kanāls, naftas tranzīts un tūrisms. Politiskā situācija tos sarežģījusi, tūrisms faktiski izbeidzies, naudas ienāk mazāk un sākas ķēdes reakcija. Galvenais – Mohameda Mursi atbalstītājiem reāli nav resursu, lai varētu iesaistīties atklātā cīņā ar armiju, policiju, tāpēc fanātiķu vardarbība ņem virsroku. „Nemieri un protesti turpināsies, no tā neizbēgt,” uzskata Sedlenieks. „Arābu revolūcijas ir no pudeles izlaists, neprognozējams džins, un tas ir sociāls sprādziens, kas visu laiku tika pieklusināts, bet nu sprādzis, jo pārsniegta kritiskā masa.”
