Pasaules panorāma

ECT: Krievija vainojama cilvēktiesību pārkāpumos Gruzijā

Pasaules panorāma

Izraēlas vērienīgā vakcinācijas problēma iet secen palestīniešiem

Latvijas ārpolitikas virzieni 2021. gadā

Ārlietu ziņojumā fokuss arī uz Ķīnu; aicina stiprināt attiecības ar Franciju

Saeimas deputāti ceturtdien, 28. janvārī, pulcēsies uz ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm, šoreiz virtuāli. Galvenie jautājumi – pandēmijas, Krievijas un Ķīnas radītie izaicinājumi, transatlantiskās saites, kā arī Latvijas ietekmes palielināšana Eiropas Savienības (ES) iekšienē.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") ikgadējo ārlietu ziņojumu šogad daudz caurvij pandēmija, tās radītie izaicinājumi un ietekme uz starptautisko sadarbību. Tiek izcelta Latvijas dalības ES un NATO nozīme, transatlantiskās saites, drošība.

Cita starpā uzmanība pievērsta arī arvien ambiciozākajai Ķīnai, kā arī situācijai mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā.

"Otrs mūsu kaimiņš, Krievija, diemžēl ir nodemonstrējusi tikai atpakaļslīdi man pat īsti neizprotamā vēsturiskā laikmetā, kas noteikti jau ir 60 līdz 80 gadus sens. Gan vēstures diskurss, gan tas, kas notiek ar politiski ieslodzītajiem Krievijā, pavisam nesenā Alekseja Navaļnija aizturēšana, atgriežoties Krievijā, nemaz nerunājot par viņa indēšanas mēģinājumu.  Tas parāda, ka mums nav jābūt ilūzijām attiecībās ar šo valsti," vērtēja ministrs.

Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā pēc tradicionālās Latvijas ārējās un drošības politikas Gadagrāmatas publicēšanas pirms Saeimas debatēm ieskanējās arī jautājumi par informatīvo vidi, interneta milžu ietekmi un lomu.

"Šogad tā būs kā metaforiskā cīņa – internets pret demokrātiju. Gan kibertelpas un infrastruktūras, gan "Twitter" līmenī. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi pēc savas būtības un ietekmes kļuvuši par sava veida kvazi-valdībām, kas lemj par to informāciju, ko miljoniem redzēt vai neredzēt," sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).

Un, protams, Ķīna. Paredzams, ka šogad Ķīna kļūs vēl pašpārliecinātāka, norādīja eksperti, piebilstot, ka Latvijas politika attiecībās ar Pekinu ir pragmatiska, taču nedrīkst aizmirst savas vērtības. 

"Vai mūsu nepārprotamais transatlantiskums būtu iemesls Ķīnai ekonomiski uz mums spiest un kaut kā mūs sodīt? Es uzskatu, ka nē. (..) Vienīgā problēma, ko var šāds ārējais faktors darīt, ir izmantot Baltijas valstu savstarpējo konkurenci. Tā teikt – ja jūs nedarāt tā, kā mēs gribam, tad mēs ejam pie kaimiņiem," vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Dalība ES turpina ieņemt centrālo lomu Latvijas ārpolitikā.

Bet politiskajā balansā iespējamas drīzas pārbīdes, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei noejot no skatuves, un Francijas prezidentam Emanuēlam Makronam neslēpjot savas ambīcijas.

"Mums vajadzētu mēģināt nostiprināt mūsu attiecības Franciju. Ņemot vērā Makrona neapšaubāmi vadītāja lomu Eiropā šobrīd. Tas, ka mums bija [Makrona] vizīte septembrī [..], šī ir lieliska iespēja nostiprināt mūsu Baltijas valstu attiecības ar Franciju, lai ietekmētu un paaugstinātu mūsu ietekmi Eiropas Savienības iekšienē [..], izmantojot Francijas-Vācijas motoru," sacīja bijušais Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt