Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Raidījums par ārpolitiku

Pasaules panorāma

Kaļiņingradas kodolbruņošanās

Arktikā sāksies lielākās NATO mācības kopš Aukstā kara

Rudens vidū naidnieks uzbrūk Norvēģijas arktiskajam krastam. NATO iedarbina piekto paragrāfu un mobilizē spēkus norvēģu aizsardzībai īpaši sūros ziemeļu apstākļos - tas ir viens no scenārijiem, kas, sākot ar ceturtdienu, 25. oktobri, tiks izspēlēts lielākajās NATO militārajās mācībās kopš Aukstā kara. Turklāt tās notiek laikā, kad arvien vairāk tiek runāts par Arktikas reģiona augošo nozīmi.

ĪSUMĀ:

  • Norvēģijas ziemeļos tiks rīkotas militārās mācības, kas būs lielākās kopš Aukstā kara;
  • Kūstot ledājiem, paveras jauni kuģošanas maršruti un pieaug Arktikas nozīmīgums;
  • Eksperts: NATO galvenais uzdevums - parādīt, ka esam ar Baltiju, Norvēģiju un citām valstīm;
  • NATO bažījās arī par ASV un Krievijas raķešu līguma laušanu.

Krievijas draudi ir galvenais iemesls, kādēļ Norvēģijā tiek rīkotas tik liela mēroga militārās mācības. Reaģējot uz septembrī notikušajām mācībām “Vostok-2018”, kurās piedalījās aptuveni 300 tūkstoši karavīru, NATO vērienīgās mācības veic salīdzinoši netālu no robežas ar Krieviju.

Militāro mācību pirmā fāze jau ir sākusies – tajā vairāku NATO dalībvalstu bruņotie spēki slīpēs sadarbības spējas transporta jomā, izmantojot civilos ceļus. Pēc NATO amatpersonu teiktā, mācību mērogs, kā arī ģeogrāfija ir lieliska iespēja praksē pārbaudīt, kā iespējams ātri pārvietot bruņotos spēkus no Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas un Zviedrijas uz Norvēģiju. Pārvietojot militāro tehniku, tiek ievērota katras valsts likumdošana.

Loģistikas jautājumi ir saistīti ar Krievijas un NATO attiecību pasliktināšanos – kūstot ledus segai Arktikā, paveras iespējas izmantot jaunus jūrasceļus. Tā, piemēram, Lielbritānija nākamgad uz Arktiku nosūtīs 800 karavīrus, lai atturētu Krieviju no jaunu teritoriju piesavināšanās polārajā reģionā. Lielbritānija pauž bažas, ka Krievijas rīcība, atklājot arvien jaunas padomju laikā slēgtās bāzes Ziemeļu ledus okeānā, kā arī palielinot zemūdeņu aktivitāti, varētu liecināt par plāniem gūt teritoriālu labumu no Arktikas teritorijām.

NATO militārpersonas norāda, ka, kūstot ledājiem, paveras jauni kuģošanas maršruti un pieaug reģiona nozīmīgums. Tādēļ aliansei jāaizstāv savas nacionālās intereses. Krievija Arktikā palielina militāro aktivitāti, un viņiem ir ambīcijas šajā reģionā uzcelt vairāk nekā 100 militāro objektu. Lai gan mācības vienmēr saistītas ar izaicinājumiem loģistikas jomā, tā ir arī laba iespēja trenēties pārvietot cilvēkus un ekipējumu.

Klimata pārmaiņu radītās sekas var saasināt NATO un Krievijas attiecības ne tikai jaunu kuģošanas ceļu dēļ. Reģions ir bagāts ar naftas atradnēm, un tās var kļūt par jaunu strīdus avotu jau tā sarežģītajās Rietumu un Krievijas attiecībās. Runājot par militāro mācību rīkošanu, drošības eksperts Mārtiņš Hiršs rezumē, ka šādi manevri ir nepieciešami, ņemot vērā Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā un citur Eiropā.

"Pirms vēl kaut kas notiek, vajag mācīties šiem X scenārijiem. Parādīt pretiniekam, ka esi šeit, ka tu vari. Tu būsi šeit, ja kaut kas notiek. Tas pēdējos gados ir NATO galvenais uzdevums – parādīt, ka mēs esam ar Baltiju, Norvēģiju un citām valstīm. Ja kaut kas notiks, mēs varēsim jūs sasniegt un steigties palīgā. Tāpat kā Krievija, kas žvadzina ieročus, draud ar kodolieročiem, Eiropa rāda, ka mēs būsim ar mūsu sabiedrotajiem," teica Hiršs.

Krievija jau iepriekš ir paudusi neapmierinātību ar mācībām, sakot, ka izjūt tās kā draudus savai drošībai. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka šīs mācības sūta ļoti skaidru signālu, ka NATO nemeklē konfrontāciju, bet tajā pašā laikā ir pilnā gatavībā aizstāvēt dalībvalstis, ja kādai no tām draudēs briesmas.

„NATO ir aizsardzības alianse. Mēs esam caurspīdīgi un atklāti par visām militārajām mācībām, ko īstenojam. Visas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis ir aicinātas nosūtīt novērotājus. Krievija un Baltkrievija ir pieņēmušas ielūgumu, un mēs arī Krieviju esam atsevišķi informējuši jau gada sākumā. NATO pilda visus informācijas atklātības nosacījumus, gan klausot burtam, gan garam, kamēr Krievija nav informējusi ne par vienu no savām mācībām kopš Aukstā kara,” sacīja Stoltenbergs.

Dienā, kad sāksies mācības, NATO mājā Briselē vēstnieku līmenī apspriedīs arī bažas par ASV un Krievijas Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju laušanu. „NATO negrasās Eiropā izvietot jaunus kodolieročus. Mēs negribam jaunu uksto karu, mēs negribam jaunas bruņošanās sacensības," tā, reaģējot uz šo notikumu attīstību, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

KONTEKSTS:

Norvēģijā otrdien, 23.oktobrī, sākušies vērienīgākie NATO manevri kopš Aukstā kara beigām "Trident Juncture". Tajos piedalīsies aptuveni 50 000 karavīru no 29 NATO dalībvalstīm, kā arī Somijas un Zviedrijas. Militārajās mācībās piedalīsies vairāk nekā 10 000 sauszemes transporta līdzekļu, 250 lidaparāti un 60 kuģi. Visplašāk mācībās būs pārstāvētas ASV, Vācija, Norvēģija, Lielbritānija un Zviedrija.

Mācībās piedalīsies arī vairāk nekā 40 karavīri no Latvijas. Viens no mācību uzdevumiem ir nodrošināt arī Latvijas karavīru pilnvērtīgu sagatavošanu dežūrai NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā, kas notiks nākamgad. Šāda mēroga militārās mācības NATO rīko, reaģējot uz septembrī notikušajām Krievijas mācībām "Vostok-2018", kurās piedalījās vairāk nekā 300 000 karavīru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti